Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
Politiķu reakcija uz plūdiem atstās būtisku ietekmi uz 26. septembrī gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultātiem

Plūdi, vēlēšanas un administratīvais resurss

Plūdi Vācijā, kuru upuru skaits tuvojas diviem simtiem cilvēku, bet tikai transporta infrastruktūrai nodarītie zaudējumi tiek lēsti vismaz divu miljardu eiro apmērā, šajā valstī gandrīz vienmēr tiek salīdzināti ar līdz šim lielākajiem, 2002. gada plūdiem, kad no krastiem izgāja Elbas upe. Paralēles starp abām dabas katastrofām tiek vilktas ne tikai nodarīto postījumu mērogu un paņemto cilvēku dzīvību dēļ, bet arī tāpēc, ka tās abas ir piedzīvotas priekšvēlēšanu gaisotnē.

Jāatgādina, ka vēl neilgi pirms 2002. gada vēlēšanām socioloģiskās aptaujas liecināja par nelielu tobrīd opozīcijā esošo Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) pārsvaru pār Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera vadītajiem sociāldemokrātiem. Tomēr augustā valsti piemeklēja plūdi, uz kuriem vadošie politiķi reaģēja atšķirīgi. Šrēders devās uz traģēdijas piemeklētajām vietām, kamēr viņa konkurents Edmunds Štoibers palika mājās. Kā tiek uzskatīts, tieši šis fakts izšķīra vēlēšanu iznākumu, ļaujot sociāldemokrātiem pēdējā brīdī iegūt niecīgu pārsvaru pār CDU un saglabāt varu.

Arī šoreiz politiķu reakcija uz plūdiem ar augstu ticamības pakāpi atstās būtisku ietekmi uz 26. septembrī gaidāmo parlamenta vēlēšanu rezultātiem, un pirmām kārtām jau vēl vairāk nostiprinot CDU un tās kanclera kandidāta Armīna Lašeta pozīcijas. Lašets, kurš pirmais no politiķiem ieradās traģēdijas vietā, vienlaikus ir arī plūdu visvairāk piemeklētās Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ministru prezidents, kas ļauj viņam atrasties notikumu un preses uzmanības epicentrā. Atsevišķi ar politiķa vārdu saistīti incidenti kopējo efektu būtiski ietekmēt nespēj.

"Novērtēt postījumus klātienē" devās arī sociāldemokrātu kandidāts uz kanclera posteni, Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš traģēdijas dēļ pārtrauca atvaļinājumu. Šolca aktīvā rīcība savukārt ir pavērusi iespējas sociāldemokrātiem, kuri līdz šim ilgstoši atradās Vācijas trešās populārākās partijas statusā, atpaliekot no zaļajiem, pacīnīties par otru lielāko vietu skaitu Bundestāgā. Abu šo partiju reitingi ir gandrīz izlīdzinājušies, bet zaļo līdere Annalēna Bērboka, kuras popularitāte tāpat slīd lejup – gan ar viņas vārdu saistītu skandālu dēļ, gan tāpēc, ka konkurenti ir veiksmīgi pārņēmuši zaļo dienaskārtību, šobrīd atrodas pozīcijās, līdzīgās kā Štoibers 2002. gadā.

Bērboka neieņem amatus, ar kuriem būtu iespējams attaisnot ierašanos plūdu piemeklētajos rajonos, un šā iemesla dēļ ir aprobežojusies vienīgi ar līdzjūtības paziņojumiem un solījumiem nākotnē šādas traģēdijas nepieļaut. Tajā pašā laikā Bērboka nav pat pārtraukusi atvaļinājumu, bet zaļie atšķirībā no konkurentiem aktīvi turpina priekšvēlēšanu pasākumus, kas nevairo atbalstu partijai. Tostarp aizvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nākamo koalīciju veidos tās pašas partijas, kas šobrīd – CDU un sociāldemokrāti (tā saucamā Lielā koalīcija), bet zaļajiem vieta valdībā, kas iepriekš šķita garantēta, neatradīsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!