No oriģinālajām lietām saglabāta vien mājas senā mūra siena, ko amatnieki attīrījuši ar smilšu strūklu. Koka sijas un citas detaļas saimniekiem nācies likt no jauna. Ar iznākumu apmierinātas bijušas abas puses. Nu Ilzes un viņas ģimenes rīcībā ir vairākas plašas telpas: gaiša virtuve, dzīvojamā istaba, meitas Elīzas istaba un saimnieku guļamistaba.
Par istabu iekārtojumu saimniece teic: te ir tikai pats nepieciešamākais. Interesants risinājums atrasts Ilzes darba stūrītim - dators un datorgalds ievietots pēc pasūtījuma taisītā nelielā koka skapī. Kad atnāk ciemiņi, skapis tiek aizvērts un nevienam netraucē. Savukārt ērtais krēsls un galds pirkti lietoto mēbeļu veikalā. Un vēl viņu pašu joprojām pārsteidz, cik labi bēniņu dzīvoklī, pa kura logu paveras skats pāri Rīgas centra māju jumtiem, jūtas zaļo augu kolekcija. «Palma aug tik ātri, ka man jau vairākkārt nācies to apgriezt!» smaida saimniece. Vienīgais, ko Ilze nožēlo, - remontējot dzīvokli, nav ierīkoti jumta logi. «Toreiz neienāca prātā, ka vajadzētu, tādēļ tagad istabā ir patumšs. Tā nu nākas izlīdzēties ar mākslīgo apgaismojumu.»
Pie visplašākās istabas tikusi Ilzes meita Elīza: pirmajā stāvā iekārtots viņas darba stūrītis un izkarinātas daudzās jāšanas sporta sacensībās iegūtās trofejas; otrajā stāvā iekārtota guļamistaba un vannas istaba. «It kā mēs visi vienlaikus esam mājās, bet tajā pašā laikā viena otru netraucējam: es varu darīt savus darbus, Elīza - mierīgi klausīties mūziku vai darīt ko citu.» Šīs istabas vienīgais mīnuss - tā atrodas tieši zem jumta, tādēļ vasarā ļoti piekarst. Bet, ja dzīvoklis iekārtots bēniņos, ar šo faktu ir jārēķinās.
Kopumā ar savu mājokli tā saimniece ir apmierināta. «Varu gluži kā Zigfrīds Muktupāvels dziedāt: septītā stāvā ir miteklis mans, maziņā, šauriņā jumtistabiņā…» viņa smejas.