Pēc diskusijām koalīcijā un vairākkārtējas premjera un ministru tikšanās valdības rīcības plāns ceturtdien piedzīvos pirmo nopietnāko vētīšanu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Padomē ir valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Savukārt piektdien M. Kučinskis ar rīcības plānu dosies pie mediķu organizāciju pārstāvjiem. Valdības iecerētā veselības aprūpes sistēmas reforma, tāpat kā izglītības reforma un ekonomikas attīstība, ir jaunās valdības prioritāte. Uz vaicāto, kāds būs ieguvums no sabiedrībai grūti uztveramā valdības rīcība plāna sagatavošanas procesa, premjers M. Kučinskis Dienai atbildēja: «Te ir ielikti pamati, lai varētu kontrolēt, kā ministri izpilda šos uzdevumus. Ceru, ka tas dos rezultātus.» Premjers plāno aicināt ministrus divas reizes gadā - 1. jūlijā un 1. janvārī - atskaitīties. Šogad gan pirmo pārskatu, visticamāk, prasīšot tikai 1. septembrī.
Svītro un liek atpakaļ
Rīcības plāna sagatavošana ir piedzīvojusi vairākus posmus, sākot jau ar ministriju iesniegto plānu atdošanu atpakaļ, kas ministriem bija negaidīti. Dokumenta uzlabošanas procesā svītroti pasākumi, kuriem nebija skaidrs finansējums, kā arī redzams sasniedzamais rezultāts. Tāpat svītroja ministriju ikdienas darbus, kam nav sakara ar valdības uzdevumiem. Pirmdien jau koalīcijas sanāksmes dalībnieku rīcībā tika nodots plāns, kurā bija atlikti atpakaļ deviņi lielie uzdevumi un vēl 21 ministriju iecere. Var saprast, ka tie būs dokumenta pielikumā.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks Dienai paskaidroja, ka plānā ielikti atpakaļ tie pasākumi, kas būtu īstenoti, bet bija izņemti, jo vēl nevarēja norādīt to finansējumu. Par šo uzdevumu finansēšanu valdība vienosies budžeta sagatavošanas gaitā diskusijās par jaunās politikas iniciatīvām. Piemēram, īstenojot izglītības reformu, ir paredzēts kompensējošais sociālais atbalsts pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudēs darbu. Par tā finansējuma avotu skaidrība būs, kad notiks budžeta apspriešana. Kultūras ministrijai jau ir paredzēta nauda valsts simtgades sagatavošanai, kaut tā prasīja vairāk līdzekļu. Sarakstā ir arī vairāki pasākumi, kas saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu.
Drošība būs prioritāra
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK savās prasībās bija mazāk uzstājīga. Viens no tās līderiem Gaidis Bērziņš sacīja, ka partijai ir svarīgi, lai, runājot par valsts attīstību, tiek novērtēta nacionālās identitātes stiprināšanas loma. Arī tā vienā brīdī no plāna bija pazudusi. Savukārt daudz lielāks bija Vienotības uztraukums, kad tā starp piedāvātajiem prioritārajiem tautsaimniecības attīstības pasākumiem neieraudzīja drošību. Vienotības ministri pieprasīja atsevišķu tikšanos ar premjeru. Pēc tās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) gan nebija gatavs atklāt runāto, «jo tās bija darba sarunas un mēs esam meklējumu procesā, caur publisko telpu risinājumus nevar meklēt».
M. Kučinskis apstiprināja, ka drošībai būs ierādīta prioritāra vieta. Viņam bija diezgan mierīgs prāts par izglītības ministru K. Šadurski, kurš jau esot sācis īstenot «horizontālo pieeju» reformas īstenošanā - tā nozīmē, ka sadarbībā ar atbildīgo ministru uzdevuma veikšanā iesaistīti vēl vairāku nozaru ministri. Šajā gadījumā tas ir labklājības, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī satiksmes ministrs. Ministru sadarbība arī iepriekš tik uzskatāmi nav notikusi. Te gan būs interesanti vērot, kā tas notiks praksē, jo nesenajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā vairāki debatētāji kritizēja tieši situāciju izglītības nozarē.
Veselība - lielā rūpe
Tikmēr M. Kučinskim lielākas rūpes tagad var sagādāt gaidāmā tikšanās ar mediķu organizācijām un kolēģa veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) apņēmība solidarizēties ar protestētājiem. Premjers atkārtoja, ka papildus var solīt tikai 35 miljonus veselības nozarei. Kad 2017. gadā būs veikta nodokļu inventarizācija, tad varēšot runāt par skaidrāku ilgtermiņa veselības aprūpes finansējumu. «Es nevaru populistiski un bezatbildīgi solīt to, kā nav,» sacīja M. Kučinskis un atgādināja, ka pirms reformas tiks veikts audits par nozares finansējumu.
Ministrs G. Belēvičs ir solījis jauno veselības finansēšanas modeli sagatavot līdz gada beigām, bet ieviest no 2018. gada. Iepriekš bija pieļauta iespēja palielināt budžeta deficītu, lai ieviestu veselības reformu. Taču kritisks pret šādu varbūtību trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma bija Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Veselības reforma bija arī viena no Vienotības prioritātēm. Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja - veselības jomas cilvēki prasa ne tikai naudu, bet arī nozares attīstību. Valdības deklarācija paredz reformas, kuru mērķis ir iespējami pieejamāka medicīna.