Lai motivētu cilvēkus atgriezties, svarīga ir arī uzņēmējdarbības veicināšana reģionos. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē A. Jaunsleinis trešdien norādīja, ka novados, kas nav reģionālo attīstības centru modelī «deviņi plus 21», komersantiem un jaunajām ģimenēm ir apgrūtinātas iespējas saņemt bankas aizdevumu mājokļa iegādei vai biznesa sākšanai. Bankas šīs teritorijas neuzskata par perspektīvām un līdz ar to saredz tajās paaugstinātu risku. LPS priekšsēdis risinājumu saredz valsts vai pašvaldību garantijās. Viņaprāt, pašvaldības varētu uzņemties šo risku, lai atbalstītu biznesa idejas. Piemēram, pašvaldība, galvojot kredītu, kas ņemts dzīvokļa iegādei, varētu ķīlā ņemt šo dzīvokli. Taču tagad tas nav atļauts.
LPS priekšsēdis norādīja, ka ir vairāki normatīvi, kas ierobežo pašvaldību iespējas rīcībā ar savu mantu, un ir radīta sistēma, kurā nevienam nevar uzticēties, baidoties no izsaimniekošanas. Komisijas deputāti nemēģināja apstrīdēt teikto, bet Ivars Zariņš (Saskaņa) uzsvēra, ka nav pareizi neuzticēties pilsoņu vēlētajām pašvaldībām, kas līdz ar to ir uzņēmušās atbildību iedzīvotāju priekšā. Taču esot dota liela vara ierēdņiem noteikt, ko pašvaldības drīkst vai nedrīkst darīt, baidoties, ka tās tikai sazagšoties.
Komisijas sēdē LPS priekšsēdis raksturoja arī citus faktorus, kas veicinātu cilvēku pārcelšanos uz reģioniem. To labprāt darītu arī uzņēmēji, ja vien viņiem var piedāvāt ražošanai piemērotas ēkas ar nodrošinātu infrastruktūru, jo Rīgas tuvumā ir dārgākas izmaksas. Ļoti svarīga ir e-pakalpojumu pieejamība, jo daudzās profesijās cilvēki tagad varot strādāt attālināti, un, ja ir radīta «tāda sadzīves vide, kurā dārgs un gudrs darbaspēks piekrīt dzīvot», tā esot reģionu iespēja.