Šosezon biji labākais vārtu guvējs komandā – kā pats skaties uz paveikto?
Sezona mums bija kā pa kalniem un piedzīvojām diezgan daudz nestabilu brīžu. Tomēr pozitīvi, ka nekad nezaudējām vairāk par divām spēlēm pēc kārtas – komanda aizvadīja diezgan labu un solīdu sezonu. Arī man pašam dažādu iemeslu dēļ bija kāpumi un kritumi. Gan tāpēc, ka līdz Ziemassvētkiem īsti nezināju – palieku vai jābrauc uz Floridu, gan tāpēc, ka sezonas laikā diezgan bieži mainījās maiņas partneri, vajadzēja atkal no jauna meklēt ķīmiju un tad sapratnes trūkuma dēļ sanāca dažas spēles palikt bez punktiem. Kopumā varu būt apmierināts ar sezonu. Ja jau ir jauns vārtu, piespēļu un punktu personīgais rekords, nevaru teikt, ka tā būtu bijusi slikta.
Par Aleksandra Beļavska vienas sezonas laikā Zviedrijā 21 gūtā vārta rekordu zināji?
Kad viņa rekordam sāku pietuvoties, man kāds pateica un par to uzzināju, bet nu šogad nesanāca. Ja skatāmies tendenci, kā man karjerā iet ar vārtu gūšanu, varbūt nākamgad izdosies pārspēt. (Smejas.)
Kā jau teici, katru gadu tev rezultativitāte gājusi uz augšu. Kur, tavuprāt, esi spējis pielikt visvairāk, ja salīdzina ar iepriekšējām sezonām Zviedrijā?
Pieredze, protams, ir viena lieta. Otrs ir treneru uzticība – viņi uzticas, ļauj daudz spēlēt, laukumā vidēji esmu apmēram 18 minūtes, spēlēju gan mazākumā, gan vairākumā. Tieku iespēlēts visās situācijās, un viņi liek mani tur, kur vislabāk un ērtāk jūtos. Tas viss samiksējas kopā, arī pašam ir lielāka pārliecība par sevi un redzami augļi.
Kā spēj noturēt un saglabāt vēlmi progresēt un gadu no gada kļūt labākam?
Daudz kas atkarīgs no paša cilvēka. Man tas ir sportiskais niknums un bauda. Gūstu prieku, cenšoties pārsist savus rekordus un katru gadu izdarīt arvien labāk un labāk. Galu galā tas ir mans darbs – jo labāk savu darbu izdari, jo vairāk par to nopelnīsi. Būtu naivi teikt, ka tas nav sava veida motivators. Tomēr vairāk ir tieši šis sportiskais princips un adrenalīns – uzstādi kādu mērķi un centies to sasniegt, nevis vienkārši noslido sezonu.
Tēvs joprojām mēdz piezvanīt un pakomentēt tavas spēles, vai tas jau ir pagātnē?
Dara tā un pat diezgan bieži! Kad viņam pašam nav spēļu, parasti skatās manējo. Var teikt, ka man ir savs privātais treneris, jo viņš vairāk skatās tieši, kā es spēlēju, nevis komanda, pēc tam dod padomus.
Tie ir tādi tēvišķi padomi un iedrošinājums vai kārtīgi iedod iekšās?
Ir gan tā, gan tā, tas vairāk atkarīgs no spēles. Vienmēr jau gribas, lai būtu labāk, tāpēc izceļ kaut ko, kas nav izdevies. Varbūt no tā arī nāk mans sportiskais adrenalīns, jo viņš man nekad neļauj justies pārāk pašapmierinātam ar savu sniegumu. Vienmēr ir lietas, ko var uzlabot. Tāds arī ir mans mērķis.
Pats arī uzmeti aci, kā tad Zemgalei/ LLU šosezon gāja?
Jā, protams! Varbūt ne visas cīņas izdodas redzēt, bet pēc tam paskatos labākos momentus. Arī izslēgšanas turnīra laikā skatījos vairākas spēles. Katru gadu komandai, kurā viņš ir, sekoju līdzi mazliet vairāk nekā citām. Pārraides skatos internetā. Regulārajā sezonā Sportacentrā, bet finālsērijā LTV7 tiešraide nebija pieejama ārvalstīs, tāpēc atlika meklēt kaut ko internetā. (Smejas.)
Kaspars Daugaviņš izteicās, ka nenotikušais pasaules čempionāts pagājušogad ļāvis izcili sagatavoties sezonai. Kā tev? Pēc vasaras Zviedrijā ieradies karjeras labākajā formā?
Savā ziņā varu tam piekrist, jo laika trenēties un sagatavoties sezonai bija gana, varbūt pat vairāk, nekā vajadzēja. Sezonas sākums man bija pa kalniem arī tāpēc, ka, braucot prom no Floridas, fiziskās sagatavotības treneris teica, ka vajagot vairāk muskuļus, jābūt smagākam. Tad nu sanāca, ka uz Zviedriju atbraucu ar mazliet vairāk muskuļiem, mazliet smagāks, bet bija grūtāk spēlēt. Hokejs Zviedrijā liekas ātrāks, daudz vairāk jāslido, lielāks laukums. Neteikšu, ka tīšām, bet dabiskā veidā svars nokritās līdz līmenim, ka atkal jutos komfortabli. Tajā brīdī arī mana spēle pacēlās labākā līmenī, un tiešām darbojos labāk.
Kluba ģenerālmenedžeris Niklass Juhansons tev veltījis ļoti cildinošus vārdus, nosaukdams par vienu no labākajiem spēlētājiem Zviedrijā. Kā pats raugies uz šādiem izteikumiem no menedžmenta?
Patīkami ko tādu dzirdēt, klubs ir apmierināts, arī pats esmu apmierināts šeit spēlēt. Zviedru medijos tiek veidoti labāko spēlētāju topi, tad arī paskatos, kurā vietā esmu ielikts. Tas ir vēl viens papildu motivators nekad nebūt pārāk apmierinātam ar to, kur esi, un visu laiku censties sevi pilnveidot, lai tādi vārdi jāsaka ne tikai savas, bet arī citu komandu menedžeriem. Par savu komandu viņš, protams, neko sliktu neteiks, bet tik un tā patīkami to dzirdēt.
Zviedru mediji bieži paaicina uz intervijām?
Latvijā, protams, biežāk, jo šobrīd Latvijā arī retāk esmu. Tomēr ir reizes, kad paprasa. Daudz atkarīgs arī no tā, kādu sniegumu rādi, – ja labāk spēlē un gūsti vairāk punktu, tad arī pēc spēlēm ir intervijas, jo viņi nosaka mača labāko jeb galveno spēlētāju. Intervijas ir arī pirms spēlēm, bet es neteiktu, ka baigi daudz jārunā.
Mēģini tās sniegt zviedru valodā?
Vienreiz tā bija – kad parakstīju līgumu. Komandas mediju pārstāvis gribēja, lai pamēģinu zviedriski, tad nu es arī mēģināju. Tomēr tie teikumi gan sanāca diezgan vienkārši, tā kā viens pret vienu pārtulkoti vārdi salikti kopā. Bija interesanti. Televīzijas intervijās starp periodiem esmu teicis, ka viņi man var uzdot jautājumu zviedriski, bet atbildēšu angliski. Gan viņiem būs interesantāk, gan pats varēšu vairāk pateikt.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!