Tikai divpadsmit komandu finālturnīrs
Mūsdienu 7:7 handbols pagājušā gadsimta vidū transformējās no futbola laukumā spēlētā 11:11 formāta. Pēc Otrā pasaules kara pirmais pasaules čempionāts, ko spēlēja telpās, notika 1954. gadā Zviedrijā, bet Latvijas PSR teritorijā pirmais vietējais čempionāts tika sarīkots 1962. gadā. Piecus gadus vēlāk Rīgas Daugava izcīnīja bronzas godalgas PSRS čempionātā. "Tobrīd sakrita, ka komandā bija daudz labu spēlētāju – Andris Gulbis, Valdis Rozentāls, Jānis Vilsons, Alfrēds Jūbelis, Jānis Induss. Piedevām Latvijā bija atgriezies mūsu tobrīd labākais spēlētājs Ēriks Veldre," atceras komandas treneris Harijs Čebrikovs. Viņa vadībā Kauņā Daugava zaudēja tikai neapšaubāmajiem favorītiem Maskavas Kuncevo un Tbilisi Burevestnik. "Dažās niansēs arī paveicās. Kauņā vietējie vīri finālposmā neiekļuva, bet sieviešu komanda cīnījās par zeltu. Kalendārs tika sastādīts tā, lai vakarā pirms viņu sieviešu komandas spēles būtu mūsējā. Joprojām varu teikt lielu paldies lietuviešu publikai, kas mūs kolosāli atbalstīja. Lielāku medusmaizi viņiem nevajadzēja, ja spējām uzvarēt kādu Maskavas klubu," sarunā ar laikrakstu Diena savulaik teica Čebrikovs.
Vēlāk Latvijas handbola flagmanis PSRS čempionātā ilgus gadus bija Rīgas Celtnieka meistarkomanda, kas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pajuka. Liela daļa vadošo spēlētāju steidza izmantot radušos iespēju doties uz ārzemju klubiem, bet vairākums palikušo pārgāja uz Bauskas A&T komandu, kas 1992./93. gadā sasniedza EHF Kausu ieguvēju kausa izcīņas ceturtdaļfinālu. Lai gan Latvijas vienības deviņdesmitajos gados regulāri piedalījās Eiropas kausos un DIO Rīga pat izmēģināja spēkus prestižākajā EHF Čempionu līgā, valstsvienību līmenī finālturnīram pietuvoties neizdevās.
Pirmo kvalifikācijas turnīru uz 1994. gada Eiropas čempionātu Latvijas izlase sāka Nikosijā, kur divreiz pārspēja Kipru. Tālāk gan nācās samierināties ar realitāti – Spānijas, Polijas un Šveices komandu pārspēku. Iesaistīties cīņā par dalību savās pirmajās kontinenta meistarsacīkstēs nebija lielu izredžu. "Konkurence valstsvienību līmenī bija nesamērojami lielāka. Tolaik Eiropas čempionātā bija tikai divpadsmit komandu finālturnīrs," atceras bijušais Latvijas Handbola federācijas prezidents Anrijs Brencāns. Arī klubiem pēc gana sekmīgiem startiem Eiropas kausos neizdevās veidot ilgtermiņa attīstību, jo līderi ātri vien tika novērtēti ārzemēs, bet ar to piedāvājumu pašmāju komandas nebija spējīgas konkurēt. "Deviņdesmitajos gados vairāki vadošie Latvijas handbolisti pārcēlās uz ārzemēm, tostarp pieņemot šo valstu pilsonību, lai varētu nostiprināties to komandās. Edgars Švanks aizbrauca uz Vāciju, Uģis Vikštrems spēlēja Austrijā, Aigars Lazdiņš devās uz Portugāli. Ilgi nespēlējām stiprākajā sastāvā, kas piebremzēja izlases attīstību," secina Brencāns.
Uz lielo konkurenci cīņā par vietu finālturnīrā norāda arī Andris Gulbis, kurš vēlāk pārņēma valstsvienības galvenā trenera grožus. "Kad kvalifikācijā komandas sadalīja pa apakšgrupām, tālāk tika tikai viena un arī tai vēl bija jāpiedalās pārspēlēs. Vien vēlākos gados iespēja tikt bija arī grupas otrajai spēcīgākajai komandai. Apakšgrupu mēs pāris reižu vinnējām, bet tad pārspēlēs uzreiz nāca pretī grandi," jau tālākas izlases sekmes iezīmēja Gulbis.
Pret nākamajiem čempioniem un izcilo Jīhu
Pirmo reizi kādam no lielajiem finālturnīriem Latvijas valstsvienība pietuvojās drīz pēc gadsimtu mijas. Sekmīgajam startam 2005. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā pamati tika būvēti Murjāņu Sporta ģimnāzijā un ASK/AB.LV komandā, kas gana sekmīgi atgriezās uz Eiropas skatuves. "Man laimējās, jo bija ļoti veiksmīga Murjāņu paaudze ar Evaru Klešniku, brāļiem (Mārtiņu un Uldi – aut.) Lībergiem, Renāru Līci, lieliskiem vārtsargiem Aleksandru Babru un Mareku Skabeiķi. Tas viss deva pamatu, lai būtu normāla izaugsme. Mēs strādājām vairāk nekā profesionāli, turklāt puiši redzēja, ka varam sasniegt labus rezultātus," to laiku ar prieku atceras treneris Gulbis, kuram tobrīd atkārtoti tika uzticēti arī valstsvienības groži.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!