Kādas ir sajūtas pēc neierasti garās starpsezonas?
Man tās ir mazliet citādākas, jo vasarā sanāca trenēties un uzspēlēt izlasē. Visu laiku bija sajūta, ka esmu tajā basketbolā iekšā. Garākā pauze sanāca no marta vidus līdz jūnijam, kad organizēti sākām trenēties ar izlasi. Kopumā šis laiks ir pagājis ātrāk, nekā varētu likties. Nav sajūtas, ka pēdējo spēli Ogres sastāvā aizvadīju 11. martā.
Kāda palika pēcgarša par aprauto sezonu un jums piešķirtajām sudraba medaļām?
Skaidrs, ka bija kaut kāds rūgtums par to, ka nevarējām sezonu izspēlēt līdz galam, bet tai pašā laikā es apzinos, kāda bija situācija. Mēs to nekādi ietekmēt nevarējām – tikai pieņemt apstākļus. Par medaļām... Jā, kāds var teikt, ka nebijām pelnījuši, jo nebija izslēgšanas spēļu, taču mēs nospēlējām pret visām Latvijas komandām un tā ieņemtā vieta bija objektīva.
Vai tad negribējās zelta medaļas, jo teju visu sezonu taču bijāt līderi?
Sitāmies ar VEF Rīga par pirmo vietu, taču pēc savstarpējām spēlēm viņi beigās mums bija priekšā, tāpēc, manuprāt, tāds arī bija pamatturnīra spēku sadalījums. Varbūt izslēgšanas spēlēs būtu citādi. Protams, gribējām cīnīties finālā, cīnīties par titulu, tomēr arī Ventspilī un Jūrmalā bija lielas ambīcijas. Ceru, ka šosezon būs iespēja medaļas sadalīt ierastā veidā.
VEF Rīga un BK Ventspils ievērojami mainījušies starpsezonā. Vai saglabātais kodols būs jūsu trumpis?
Komandas gars jau šobrīd ir ļoti labs, jo čaļi cits citu ir labi iepazinuši un pamazām iepazīstam arī ārzemju spēlētājus. Tomēr uzreiz jāsaka tas, ko arī treneris mums ne vienu reizi vien ir piekodinājis un licis atcerēties. Jāsaprot, ka ir jauna sezona. Nedrīkstam dzīvot pagājušās sezonas iespaidos un uz pagājušās sezonas lauriem. Nevaram domāt, ka ar astoņiem pagājušās sezonas spēlētājiem mēs turpināsim spēlēt tāpat kā iepriekš. Jau pārbaudes spēlēs tas mums mazliet traucēja, jo visu laiku gaidījām, kad tad tā spēle pati aizies. Komandā katrs zobratiņš ir svarīgs. Būsim godīgi, tie svarīgākie zobratiņi šosezon pamainījušies arī mums. Liela loma komandas spēlē būs Uģim Pinetem (no Jūrmalas atnākušajam – aut.), amerikāņiem, jaunajiem spēlētājiem. Ir jauna komanda, jauna sezona. Kodola saglabāšana var būt priekšrocība, taču mums pašiem ir jāizdara viss, lai mēs to varētu izmantot.
Šķiet, pirmo reizi sezonas pirmajā spēlē tiekas divas iepriekšējās sezonas labākās komandas. Kā ir noskaņoties šādam sākumam?
Abas komandas ir vienādās pozīcijās, jo abām tā būs pirmā spēle sezonā. Iespējams, labāk būtu sezonu iesākt pret vājākiem pretiniekiem, ieskrieties, sajust spēles ritmu. No otras puses, ja esi vasarā labi strādājis un sagatavojies, tad nav atšķirības, pret ko sākt. Pagājušo sezonu sākām pret stiprām Jūrmalas un Ventspils komandām. Uzvaras iedeva pozitīvu uzrāvienu.
Zaudējuma gadījumā nevar būt pretējs efekts?
Nē, tas tikai sapurinātu komandu, motivētu un mobilizētu to. Es pat teiktu, ka šajā gadījumā tas ir labi, ka sākam pret galvenajiem favorītiem, turklāt tas dos papildu interesi visam turnīram.
Uzreiz jāparāda, kurš "mežā" galvenais?
Medaļas jau dala pavasarī. Skaidrs, ka gribam uzvarēt. To spēļu jau nav tik daudz, tāpēc uz katru ejam kā uz svētkiem.