Šoruden Dairis ir viens no vadošajiem spēlētājiem Bilbao Basket komandā, kas aizvada labāko sezonas sākumu kluba pastāvēšanas vēsturē un tēmē uz augstām vietām Spānijas ACB līgā, kas uzskatāma par spēcīgāko nacionālo čempionātu Eiropā.
Balvas iegūšana tev bija pārsteigums?
Īsti nepārdzīvoju, tikšu pie tās vai ne. Neliels pārsteigums gan bija, kad man to atklāja. Uzskatu, ka no tiem spēlētājiem, kuri balvai tika izvirzīti, jebkurš būtu to pelnījis. Tas, ka izvēle neesot bijusi viegla, vairo gandarījumu. Prieks, ka novērtēts darbs, kas ikdienā tiek ieguldīts. Tas parāda, ka esmu uz pareizā ceļa, un motivē to tāpat turpināt.
Kam pats būtu balvu devis?
Es dotu Jankam Strēlniekam. Ne tikai tāpēc, ka esam labi draugi. (Smejas.) Viņam bija tiešām laba pagājušā sezona Ukrainā, arī vasarā izlases sastāvā viņš labi spēlēja un turpina to darīt arī šosezon Vācijā.
...
Vai esi jau iedzīvojies Spānijā?
Jā, jo viss jau ir zināms, pazīstams. Varētu teikt, ka jūtos kā mājās. Arī valodas barjeras nav.
To mērķtiecīgi sāki mācīties uzreiz pēc tam, kad parakstīji līgumu ar spāņiem!
Tā sanāca. Iemācījos ļoti drīz, jo tā valoda ātri pielipa. Viesspēlētāji, kuri šeit spēlē ilgāk, spāņu valodā runā ļoti labi, jo nav jau izejas - šeit citās valodās runā nelabprāt. Ja gribi komunicēt ar cilvēkiem, gribot negribot - jāmācās valoda.
Cik ļoti palīdz tas, ka turpat netālu spēlē arī brālis Dāvis Bertāns?
Tas ir ļoti, ļoti forši. Ir iespēja pamazām atgūt iekavēto, kamēr katrs spēlējām savā Eiropas malā. Tiklīdz ir brīvs vakars vai diena, cenšamies tikties. Starp Bilbao un Vitoriju, kur spēlē Dāvis, ir aptuveni četrdesmit minūšu brauciens. Arī vakar [ceturtdien] biju skatīties viņa spēli Eirolīgā, pēc tam bijām vakariņās. Viņš iedzīvojies tīri labi - tur komandā ir tikai viens spānis, pārējie ārzemnieki. Atšķirībā no mums tur komunikācija ir tikai angliski. Viņam nav iemesla sūdzēties, jo spēles laiks ir liels, treneris dod zaļo gaismu viņa spēles stilam. Arī sniegums pēc notikušās treneru maiņas strauji uzlabojas.
Satiekaties ne tikai brīvdienās, bet arī darbadienās - pirms pāris nedēļām abu pārstāvētie klubi tikās savā starpā!
Tā ažiotāža pirms spēles bija ārkārtīgi liela. Visu nedēļu bija par to vien jārunā. Spēlē to neizjutu, turklāt arī vienam pret otru būtībā nesanāca spēlēt. Pat īsti neredzēju, ko viņš laukumā darīja.
Šovasar izmēģināji spēkus arī okeāna otrā krastā. Kādi secinājumi radās pēc dalības NBA Vasaras līgā?
Tā bija ļoti vērtīga pieredze, kas tikai vairoja pārliecību pašam par saviem spēkiem. Pārliecinājos, ka tur nav tik traki, ir iespējas cīnīties. Domāju, ka parādīju sevi pietiekami labi, lai viņi ne tikai zinātu, ka es tāds šeit esmu, bet arī radītu viņos interesi vēl braukt un skatīties. Cik zinu, kaut kad pēc jaunā gada viņi arī ieradīsies klātienē novērtēt manu sniegumu Spānijā.
Runa ir tieši par Bostonas Celtics pārstāvjiem?
Jā. Grūti pateikt, vai ir kāda interese arī no citām komandām, lai gan skaidrs, ka Spānijas līgai līdzi seko teju visi NBA klubi, jo šeit ir ko redzēt. Es gan pārlieku uz to neiespringstu.
Pirms vizītes Amerikā nebija pārliecības, ka vari tur spēlēt?
Neteiktu, ka nebija pārliecības, taču bija tāda neziņa par to, kā tur būs. Pārliecinājos, ka tur nav nekā pārcilvēciska. Protams, vajag nedaudz veiksmes, lai tajā apritē tiktu iekšā. Pēc tam sevi pierādīt - tā nav tik liela problēma.
Sarunas fragments. Visu interviju ar Dairi Bertānu lasiet pirmdienas, 1.decembra, laikrakstā Diena!