Vai vari atklāt, kas notika nu jau leģendārajā "Oskara sapulcītē"?
Zināju, ka to jautāsiet, bet ar džekiem vienojāmies, ka neatklāsim šo zelta noslēpumu. Labi, varbūt pārspīlēti ir teikt, ka tieši tā atnesa zelta medaļas, bet tā noteikti bija mazas sastāvdaļa ceļā uz šo mērķi. Pat nezinu, varbūt vēlāk būs jāsarīko izsole, kurš vairāk solīs par šīs sapulces saturu (smejas).
Esmu gatavs piedalīties! Kas jāsola?
Hahā, pa lēto cauri netiksiet!
Tomēr tas bija brīdis, kad saprati, ka vajag džekus kaut kā sapurināt?
Tā bija. Mums bija grūta diena ar zaudējumiem Serbijai un Krievijai. Ar džekiem strādāju, kopš viņi ir Latvijas Olimpiskajā vienībā, un tas fīlings jau ir izveidojies par to, ko viņiem vajag, ko ne. Tas vienkārši bija jādara. Tā jau nebūt nebija tikai mana iniciatīva, bet, tā kā sākumā tiku pieminēts kā galvenais varonis, puikas uz to pavilkās. Tur jau bija arī trenera un kapteiņa Agņa, mūsu visu kopā, ideja.
Tev liela loma bija arī finālā, kurā vairākas minūtes mēģināji "salāpīt" Edgara Krūmiņa kāju!
Ja godīgi, biju ar to tik ļoti aizņemts, ka diezgan lielu finālspēles daļu vispār neredzēju. Vēl apbalvošanas ceremonijas laikā trenerim prasīju, kas tur īsti notika. Redzēju tikai, ka Lasmanis iemeta pēdējo grozu.
Kāds bija pirmais skats uz Edgaru?
Jau pirmajā momentā, kad to kāju pataustīju, sapratu, ka labi nebūs. Edgars ir cilvēks, kurš, ja atzīmē sāpes, tad tās tiešām ir. Viņa traumu vēsture ir diezgan bagāta, tāpēc zinu – ja viņš saka, ka sāp, tad sāp ļoti stipri. Tomēr viņš ar to visu izskrēja laukumā un vēl mēģināja palīdzēt, taču bija brīdis, pēc kura viņš to vienkārši vairs nevarēja.
Jau pusfinālā Agnis Čavars teica, ka pēc trīs minūtēm bez pauzes laukumā var atstāt plaušas. Cik liels varoņdarbs pārējiem bija izturēt šīs pēdējās finālspēles minūtes trijatā bez Krūmiņa?
Tas ir nereāli. Šī sanāca jau desmitā spēle piecu dienu laikā. Tā ir milzīga slodze. Viņi trijatā varēja nospēlēt tikai tīri uz emocijām. To var izdarīt tikai tad, kad tas vienkārši ir jāizdara. Nav variantu. Tad, kad ir no lāča jāaizbēg un jāuzkāpj kokā, lai ko tas prasītu. Tā viņi no tā lāča aizbēga.