Spilgtu fonu atklāšanas ceremonijai sagādāja kupls pulciņš protestētāju, kuri pie stadiona teritorijas jau krietnu laiku pirms šova sākuma skandēja saukļus ar prasību nerīkot olimpiskās spēles pandēmijas apstākļos. Tie tribīņu augšējos sektoros bija labi dzirdami arī ceremonijas laikā. Ierobežojumu dēļ stadionā veidotajos priekšnesumos pietrūka dzīvo masu skatu un tos pārsvarā veidoja neliels dalībnieku skaits, turklāt liela daļa tika rādīti vienīgi ierakstā stadiona galos izvietotajos monitoros.
Atšķirībā no ierastajām atklāšanas parādēm Latvijas sportisti stadionā izgāja kā vieni no pēdējiem – neilgi pirms lielvalstīm ASV un Francijas, kā arī spēļu rīkotājas Japānas. Sajūsmu par gājienā gūtajām emocijām neslēpa abi karognesēji Aļona Ostapenko un Agnis Čavars, turklāt 3 x 3 basketbolisti tieši to radīto lādiņu izcēla starp galvenajiem iemesliem sekmīgajai pirmajai spēlei. "Beidzot satikām arī ASV basketbola izlasi ar Nacionālās Basketbola asociācijas superzvaigznēm. Uztaisījām ar viņiem arī pāris selfijus. Šī tikšanās bija kā ķirsītis uz putukrējuma," pēc ceremonijas sajūtās dalījās Čavars.
Pretējā noskaņojumā bija cita debitante pludmales volejboliste Anastasija Kravčenoka, kura bija vīlusies par to, ka viss šovs tika veidots tikai televīzijai. «Nebija svētku sajūtas. Man bija skumji, un vienā brīdī es gandrīz sāku raudāt. Biju iedomājusies, ka manas pirmās olimpiskās spēles un to atklāšanas ceremonija būs grandioza,» sociālajos tīklos publicējusi pludmales volejboliste. Nozīmīgs faktors bija tas, ka 68 tūkstošu skatītāju ietilpīgās tribīnes bija tukšas.