Iebildu, ka toreiz viņš īsā laikā savam rezultātam summā pielika vairāk nekā 40 kilogramu, kas šobrīd diezin vai ir iespējams. «Tas ir par daudz, taču pirmā medaļa vairo motivāciju strādāt. Ir uz ko tiekties,» apņēmības pilns noteica 21 gadu vecais sportists. Albānijā bija iespēja pacīnīties arī par godalgu summā, taču pievīla tehnika raušanas disciplīnā, turklāt sportists ar treneri Eduardu Andruškeviču nolēmuši pārlieku neriskēt grūšanas disciplīnā. Svarīgākie starti Artūram vēl priekšā.
Cik smaga ir no Albānijas pārvestā medaļa?
Pati medaļa nav īpaši smaga, bet tā ir īpaša, jo tā man ir pirmā starp pieaugušajiem. Baigi labi.
Pirms izbraukšanas teici, ka vajadzētu izcīnīt medaļu, taču droši vien biji domājis, ka summā, nevis atsevišķā disciplīnā?
Jā, turklāt cerēju pacīnīties arī par medaļu raušanas, ne tikai grūšanas disciplīnā. Pieteikumu rezultāti bija pietiekami blīvi, tāpēc uzskatu, ka varēju cīnīties arī par otro vai trešo vietu summā. Nolēmām pārlieku neriskēt arī pēc neveiksmīgā trešā mēģinājuma raušanā, bet turēties pie sākotnējā plāna.
Kāpēc trešais piegājiens neizdevās?
Pieļāvu pārāk daudz kļūdu. It kā treniņos viss bija kārtībā, bet sacensībās jau lejā neizturēju pareizo leņķi. Pārāk ātri gribēju visu izdarīt. Pirmais cēliens bija labs, bet jau otrajā jutu, ka lejā kļūdījos, lai gan tas netraucēja pacelt. Pēc tā gan nolēmu trešajā mēģinājumā neiet uz iepriekš plānotajiem 180 kilogramiem, bet celt 178 kilogramus.
Joprojām problēmas sagādā tehniskais izpildījums?
Jāatzīst, ka raušana nav mans mīļākais vingrinājums. Tajā, protams, nozīme ir ātrumam un spēkam, bet svarīgākā ir tehnika. Pašlaik raušana nedaudz bremzē manu attīstību, tāpēc jāstrādā pie tās.
Pilnu interviju ar svarcēlāju Artūru Plēsnieku lasiet otrdienas, 16.aprīļa laikrakstā Diena!