Treneris, kam šis būs jau trešais piegājiens valstsvienības vadīšanā. Viņa veidotā komanda gatavojas nu jau 20. pasaules čempionātam pēc kārtas elites divīzijā. Šogad hokeja pavasaris notiks Krievijā, un Latvija jau šajā nedēļas nogalē sāks savas apakšgrupas spēles Maskavā, tāpēc Diena uz garāku sarunu aicināja valstsvienības vadītāju.
Desmit gadu neesat bijis valstsvienības galvenais treneris un strādājāt ārpus plašākas publikas redzesloka. Kā šajā laikā ir mainījies treneris Leonīds Beresņevs?
Novecoja (smejas). Domāju, ka varbūt kļuvis viedāks, pieredzējušāks. Protams, desmit gadu pārtraukums ir ievērojams, bet man ir patīkami strādāt. Ja darbs sagādā baudu, tas taču galu galā ir galvenais.
Tomēr visu šo laiku nebijāt gluži bez darba. Bija vairāki izaicinoši projekti, tostarp arī Igaunijā.
Jā, bija daudz interesantu projektu, un būtībā visi no tiem bija saistīti ar komandu salipināšanu ātri. Bija jāizveido konkurētspējīgas komandas konkrētiem turnīriem, piemēram, Latvijas, Kazahstānas čempionātam, un man tas izdevās.
Jums izdodas ātri izveidot konkurētspējīgas komandas?
(Atturīgi.) Nu, negribas lielīties, bet laiks rāda, ka man izdodas izveidot nesliktas komandas, kuras pēc tam izrāda konkurenci jau spēcīgākām komandām tajos pašos čempionātos.
Kādu hokeju no padotajiem vēlaties redzēt jūs?
(Smejas.) Kombinacionālu, interesantu, ar piespēlēm, taču vissvarīgākais ir - ar labu pašatdevi. Kā es mēdzu teikt - ar degošām acīm. Viss pārējais, manuprāt, var nākt klāt vai nost. Bet, ja spēlētājam nav motivācijas, nav, kā es saku, degošu acu, daudz kas nesanāk... Bet tā kopumā man patīk hokejs, ja komanda spēlē ar labām, ātrām piespēlēm kustībā. Taču tas viss ir saistīts ar iekšējo stāvokli, kad spēlētājs ir uzlādēts. Tad uzreiz daudz kas sāk sanākt. Reizēm cilvēks treniņā kaut ko neizdara, bet spēlē tas var sanākt uz milzīgas pašatdeves rēķina.
Jūsu trenera karjerā ir bijuši tādi gadījumi, ka spēlētāji nevēlas ne par ko cīnīties?
Nē, nu mēdz būt tādas epizodes, ka komanda iznāk laukumā - it kā viss bija kārtībā, it kā bija noskaņojušies, it kā viss ir brīnišķīgi, taču kaut kas mēdz notikt un... Tā ir komandu spēle! Laukumā nāk pa divdesmit hokejistiem, reizēm dažiem no viņiem mēdz būt kaut kādas problēmas, un tās mēdz atsaukties uz viņu sniegumu laukumā. Un tad jau spēles gaitā kaut kas jāmaina, jāsāk kaut kā citādi ar viņiem runāt, mēģinot izvilkt ārā no viņiem visu. Vispār es uzskatu, ka trenera pamata uzdevums ir pārvilināt spēlētājus savā pusē (smaida). Likt viņiem īstenot tās ieceres, domas, kuras pats sludini.
Šogad mūsu komandā visiem deg acis?
Nu, saprotiet, tagad rit gatavošanās process. Mēs tikai nesen palaidām mazliet vaļīgāk grožus, vairs tik ļoti viņus fiziski nenoslogojam. Palikušas deviņas dienas līdz čempionātam (saruna notika 28. aprīlī - I. P.), un mēs pārejam uz īsākiem treniņiem. Skaidrs, ka puišiem ir iekrājies zināms nogurums. Taču domāju, ka šo dienu laikā, ieskaitot mačus Šveicē, puišiem kājas kļūs brīvākas un turpmāk viņiem būs vieglāk spēlēt. Es tā ceru.
Pa desmit gadiem nomainījusies hokejistu paaudze. Salīdziniet, lūdzu, tās!
Vienmēr, kad man uzdod šo jautājumu, atbildu, ka nevēlos salīdzināt. Katrā paaudzē, katrā laikā bija savas zvaigznes, savi lieliskie spēlētāji, bija sava izlase ar dažādiem brīžiem. Tagad ir tieši tas pats. Ir ienākuši jauni puiši, starp kuriem ir daži ambiciozi, daži meistarīgi, daži - sevi pierādīt alkstoši... Uzskatu, ka tas ir galvenais - spēlētāju motivācija.
Par sastāva komplektēšanu atbildat jūs viens, vai tomēr par dažiem spēlētājiem savu vārdu saka kāds no izlases ģenerālmenedžeriem?
Nē, mums te nekas nenotiek pavēļu formā. Es tādu darba metodiku neatbalstu. Apspriežam kandidātus, katrs izsaka savu viedokli par spēlētāju stiprajām, vājajām pusēm, kādos virknējumos viņš izmantojams, kādos nav, tad kopīgi pieņemam lēmumu. Un tā veidojas patiesības mirklis. Jā, sākumā bija viena pieeja sastāva komplektēšanā, bet tagad vairāk visi kopā strādājam.
Pēdējais vārds pieder jums?
Protams! Jo par rezultātu taču, grozi, kā gribi, atbildēs galvenais treneris.
Izskatās, ka Edgaram Siksnam paredzēta svarīga loma pasaules čempionātā. Vai debitants ir gatavs tik nopietnam pārbaudījumam?
Nu, Šveicē tad arī paskatīsimies. Nebūt nav tā, ka visi spēlētāji jau ieņēmuši visas lomas un pozīcijas. Mums, treneru korpusam, tās pēdējās divas spēles var dot ļoti daudz vērtīgas informācijas, arī atbildes uz dažiem konkrētiem jautājumiem: vai šis spēlētājs var, vai viņš mums vajadzīgs, vai viņš mums palīdzēs gūt vēlamo rezultātu? Tādu jautājumu ir daudz.
Par cik procentiem sastāvs, kas brauks uz Krieviju, ir jau skaidrs?
Oi, to ir ļoti grūti pateikt. Es pat necentīšos. Kur nu vēl procentos (smejas)?! Man nekad nav bijis skaidrs, kā citi var teikt, ka, piemēram, treniņš bijis par 50 procentiem. Komandu gatavība nemitīgi mainās, arī pasaules čempionātā mainīsies, un noteikt to procentuālā izteiksmē ir ārkārtīgi sarežģīti. Es pat teiktu, ka neiespējami.
Visu sarunu ar Leonīdu Beresņevu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!