Pasākuma laikā pie arēnas griestiem tika pacelts krekls ar 33.numuru, kurš izlasē turpmāk netiks izmantots. Žoltoks karjeras laikā spēlēja ar vairākiem numuriem, bet 33. bija pēdējais, kas viņam bija valstsvienības spēlēs.
Žoltoks bija viens no spožākajiem neatkarības laika Latvijas hokeja uzbrucējiem un viens no pirmajiem valsts spēlētājiem Nacionālā hokeja līgā (NHL). 1992.gadā divdesmit gadu vecumā viņš devās uz Ziemeļameriku, kur sāka savu ceļu uz NHL. Pirmais klubs, kurā hokejists spēlēja, bija Bostonas Bruins un 1993.gada 18.novembrī, spēlējot pret Sanhosē Sharks viņš guva arī savus pirmos vārtus NHL, bet pretinieku cietoksni tovakar sargāja latvietis Artūrs Irbe.
Uzbrucējs ar sev raksturīgo milzīgo pašatdevi un darbaspējām kļuva par stabilu NHL spēlētāju, spēlējot Otavas Senators, Monreālas Canadiens, Minesotas Wild un Nešvilas Predators rindās.
Pavisam NHL regulārajā sezonā aizvadītas 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Cīņās par Stenlija kausu aizvadītas 45 spēles, kurās gūti četri vārti un veiktas četras rezultatīvas piespēles.
Žoltoks vienmēr pie pirmās izdevības arī palīdzēja Latvijas izlasei. Izlases rindās viņš aizvadīja pavisam 42 spēles, gūstot 29 vārtus un veicot 21 rezultatīvu piespēli. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš piedalījās sešos pasaules čempionātos.
Hokejista sirds pārstāja pukstēt 2004. gada 3.novembrī Minskā, kur Rīga 2000 komanda aizvadīja spēli Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā.
"Es mīlu šo spēli. Es mīlu pārstāvēt savu valsti. Pie pirmās iespējas vienmēr esmu spēlējis Latvijas izlasē. Karjeras laikā esmu pārstāvējis ļoti daudz klubus, taču visvairāk manā sirdī ir palikusi tieši Latvijas izlase," kādā no intervijām sacīja Žoltoks, kurš 2004.gadā vien 31 gada vecumā devās aizsaulē.
Latvijas hokejā ir iemūžināts arī Helmuta Baldera 19.numurs, Kārļa Skrastiņa 7.numurs un Artūra Irbes 1.numurs.