Metienu daudz, bet pietrūka precizitātes. Latvijas hokeja valstsvienība pasaules čempionāta (PČ) trešajā spēlē pārspēja Itāliju ar 3:0. Mārtiņš Karsums guva divus, Lauris Dārziņš – vienus vārtus. Ivars Punnenovs atvairīja 12 itāļu metienu. Ceturtdien spēle ar ASV.
Šī bija tā reize, kad tiešām negribējās atgādināt abu komandu savstarpējo spēļu scenārijus pasaules čempionātos. Nemaz nerunājot par mocīšanos ar itāļiem deviņdesmito gadu beigās, smagas bija arī pēdējās spēles PČ. 2017. gadā Ķelnē vēl priekšpēdējā minūtē rezultāts bija līdzīgs, un tikai Andra Džeriņa vārtu guvums vienu minūti un 19 sekundes pirms beigu signāla deva Latvijai uzvaru ar 2:1. 2019. gadā Bratislavā slidenais 2:0 rezultāts saglabājās līdz pēdējai minūtei, un atviegloti uzelpot varēja tikai pēc Teodora Bļugera ripas raidījuma tukšos vārtos – uzvara ar 3:0. Ņemot vērā itāļu problēmas ar sastāva komplektāciju Covid-19 pandēmijas dēļ, nešķita ticami, ka arī šoreiz Latvijas spēlētāji tikai pašā galotnē varēs justies droši par turnīra tabulas papildināšanu ar trijiem punktiem.
Jau pirmajā trešdaļā laukuma saimnieka statusu Latvijas izlase apliecināja ar ripas novadīšanu uz itāļu zonu. Vārtu gūšanas momentu pirmajās 20 minūtēs bija vairāk nekā iepriekšējās divās spēlēs ar Kanādu un Kazahstānu kopā, taču rezultāts saglabājās 0:0.
Rodrigo Ābols un Andris Džeriņš izslidoja vienatnē pret Itālijas izlases vārtsargu Džastinu Facio, Ronalds Ķēniņš nepārmeta pāri vārtsarga kājsargam – tās bija tikai pašas labākās iespējas nodzēst vienu nullīti uz tablo. Itālija pielietoja iepriekšējo gadu taktiku ar piecu spēlētāju izvietošanos pa perimetru aizsardzības zonā. Par spīti tam, Latvijas izlase aizspēlējās līdz metieniem no tuvas distances un vairākkārt pārtvēra ripu, kad itāļi neveiksmīgi mēģināja iesākt uzbrukumu, nobeiguma fāzē ar ripas iedabūšanu vārtos nesekmējās.
33. minūtē pēc vienas šādas epizodes, kad itāļi nokļūdījās, beidzot tika gūti pirmie vārti. Pretinieku zonā aktīvi nospēlēja Renārs Krastenbergs, un ripa atlēca uz nūjas Mārtiņam Karsumam. Pirmo metienu Facio atsita, bet otrajā reizē Mārtiņš atrada spraugu starp kājsargu un vārtu stabiņu.
Šķita, ka mucai spunde būs izsista, taču ripa klaudzēja pa vārtu stabiņu, lidoja vārtiem garām vai arī pareizo pozīciju bija izvēlējies vārtsargs.
Vēl divas reizes ripa gan ieslīdēja Itālijas vārtos, taču tiesneši pamatoti abas reizes vārtu guvumus neatzina. Pirmajā gadījumā Kaspars Daugaviņš bija ieslidojis vārtsarga laukumā un pagrūdis Facio, otrajā – Miks Indrašis kā futbolā ar pēdiņu ripu ievirzīja vārtos.
Vienu reizi arī itāļi guva vārtus. Trešās trešdaļas sākumā Aleks Petans izmantoja skaitlisko vairākumu ar precīzu raidījumu vārtu "devītniekā". Nekas neliecināja par to, ka vārtu guvums varētu tikt neieskaitīts, bet Latvijas izlases videooperators Pēteris Groms ar trenera palīgu Raimondu Vilkoitu bija pamanījuši, ka pirms tam itāļiem ir bijis zonas pārkāpums. Videoatkārtojumā to labi varēja redzēt.
Groms strādā par videooperatoru arī Latvijas izlases galvenā trenera Boba Hārtlija vadītajā Omskas "Avangard", un vairākas reizes Pēteris līdzīgā veidā pamanīja pārkāpumus no pretinieku komandu puses Gagarina kausa izcīņā.
Hokejā jau labu laiku rezultātu ietekmē ne tikai spēlētāji laukumā, bet arī vērīgas acis pie videooperatora pults.
Otro reizi spēlē tā arī neizdevās pārspēt Facio. Lauris Dārziņš otro mierinājuma ripu iemeta, kad vārtsargs bija nomainīts pret sesto laukuma spēlētāju.
Karsums savus otros vārtus spēlē guva ar izcili precīzu raidījumu no aizsardzības zonas – arī tukšos vārtos, panākot 3:0. Pirms tam Latvijas izlases vārtu priekšā itāļi aktīvi pacīnījās. Kaut metienu bija maz, jāuzteic arī vārtsargs Ivars Punnenovs, kurš pāris reižu atvairīja metienus no tuvas distances.
Galveno uzdevumu Latvijas izlase izpildīja – trīs punktus ieguva.
No vienas puses labi, ka spēle nebija viegla. Būs viela pārdomām pirms nākamajām spēlēm.