Pagājušā gada Eiropas vicečempions junioru ieskaitē Sirmacis šosezon gatavojas spert nākamo soli karjerā. ERČ prestižajā pilnpiedziņas klasē viņš paredzējis piedalīties piecos no desmit posmiem, cerot iekrist labāko komandu redzeslokā. Viens no pieciem izvēlētajiem posmiem bija paredzēts rallijs Liepāja, kas nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ februāra pirmās nedēļas nogalē tomēr nenotiks.
Intervijas fragments. Visu sarunu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!
Cik sen esi autosportā un no cik gadu vecuma pie stūres?
Autosportā esmu faktiski no 2009. gada, bet pie stūres esmu bijis jau kopš triju gadu vecuma, kad, vēl tētim klēpī sēžot, vadīju mašīnu. Sešu gadu vecumā man uzdāvināja pirmo žigulīti, ar ko braukt laukos pa pļavu. Līdz četrpadsmit gadu vecumam kādus piecus sešus žiguļus nomainījām.
Tik agrā vecumā parasti pie ratiem nesēdina.
Tēvs nav bijis saskarē ar motorsportu. Gribēja gan. Tas viņam tāds kā bērnības nepiepildītais sapnis.
Un kāds ir tavējais?
Kļūt par pasaules čempionu rallijā.
Tas ir reāli latvietim? Mums jau tirgus nav tik liels, lai komandas būtu ieinteresētas latviešu braucēja piesaistīšanā.
Viss ir iespējams. Vispirms gan jātiek līdz kādam noteiktam līmenim, lai lielās komandas tevi pamanītu. Tam ir nepieciešams daudz naudas. Paldies Dievam, šogad esam atraduši finanses, lai startētu pusē no ERČ posmiem. Cerams, kāds mūs pamanīs. Rallijā komandas ir ieinteresētas piesaistīt labākos braucējus. Vienalga, no kuras valsts viņi ir un cik liels tur ir tirgus.
Mēdz teikt, ka otrā un ceturtā vieta sportā ir vissliktākā. Cik reāli pagājušajā gadā bija izcīnīt ERČ junioru čempiona titulu?
Diezgan nereāli. Līdz pirmajai vietai biju tālu. Ar to braucēju spējām cīnīties grants seguma un ziemas posmos, bet uz asfalta viņš bija krietni pārāks par mums. Salīdzinājumā ar mums viņam ir milzīga pieredze uz asfalta. Man pagājušajā gadā pirmais ERČ posms uz asfalta bija tikai otrās sacensības uz šāda seguma visā dzīvē. Asfalta posmos ļoti daudz zaudējām.
Cik posmu bija junioriem?
Bija seši posmi, un no tiem trīs uz asfalta. Viens ziemas, divi - pa granti.
Kāpēc nolēmi pāriet uz pilnpiedziņas klasi?
Kopš 2009. gada braucu ar priekšpiedziņu, un vēl vienu gadu braukt tajā pašā klasē nozīmētu pazaudēt vienu gadu. Jā, varbūt šogad varētu pacīnīties par junioru čempiona titulu, bet man ir jāsper nākamais solis, jākrāj jauna pieredze.
Nav reāli cīnīties divās frontēs?
Var, bet tam vajadzīgas papildu finanses. Tāpēc nolēmām braukt piecus posmus pilnpiedziņas klasē ERČ.
Kādas ir braukšanas atšķirības starp abām klasēm?
Godīgi sakot, ar pilnpiedziņu ir daudz vieglāk braukt. Var pieļaut sīkas kļūdas un nezaudēt daudz laika kā ar priekšpiedziņas mašīnu. Ja ar priekšpiedziņu veidojas sānslīde, zaudē ātrumu un laiku, bet ar pilnpiedziņu arī sānslīdē iespējams paātrināties. Taču jābrauc tik un tā pēc iespējas tīrāk.
Citos autosporta veidos esi piedalījies?
Esmu braucis ar bagijiem gan autokrosā, gan rallijkrosā. Pārgāju uz ralliju un paralēli startēju autošosejas sacensībās. Brīvākā laikā esmu startējis arī driftā.
Bet rallijs patīk visvairāk?
Jā, tas šķiet visinteresantākais.
Kāds tev ir sezonas mērķis?
Grūti teikt. Atkarīgs arī no tā, kuros posmos kuri sportisti brauks. Mūsu mērķis ir parādīt sevi maksimāli labi visos posmos, kuros piedalīsimies. Domāju, ka daudzos rallijos varēsim cīnīties arī par uzvaru.
Cik daudzi rallija braucēji ar savu nodarbošanos pelna naudu?
Domāju, ka ERČ nepelna neviens. Pieci labākie WRC braucēji kaut ko var nopelnīt. Pārējie ne. Un arī tie paši, kas pelna, nesaņem atalgojumu no komandas, bet gan no sponsoriem, reklāmas.
ERČ kopvērtējumā ņem vērā septiņus labākos posmus, bet tu startē tikai piecos. Ja būs labi rezultāti, startēsi vēl citos posmos?
Tas viss ir atkarīgs no finansēm, nevis no rezultātiem. Pieci posmi pašlaik ir maksimums, ko varam atļauties.
Kādas ir aptuvenās izmaksas vienam posmam?
Tas ļoti atšķiras - vai sacensības notiek tepat Latvijā vai ārzemēs, vai ir avārijas vai nav.
Aptuveni vidējā cena - desmit tūkstošu?
(Smejas.) Par tādu naudu pat Latvijā vienās sacensībās nevarēs piedalīties. Apmēram sešdesmit līdz simt tūkstošiem eiro par vienu posmu. Varbūt pat vēl dārgāk.
Janvāra vidū bija ziemas rallijs Sarma. Kāpēc tajā nepiedalījies?
Bija plānots startēt, taču nākamajā dienā pēc testiem tehniķi atklāja, ka mašīnai ir dzinēja problēmas un startēt nevarēsim. Tāpēc ralliju Sarma vēroju no malas kā skatītājs. Tādā lomā sen nebiju bijis. Teikšu godīgi - ir diezgan grūti ziemā skatīties ralliju. Nesaprotu tos skatītājus, kuri katru gadu brauc, salst un skatās to visu.