“Jau no paša starta sacensībās valdīja diezgan augsts temps. Lielā grupa pirmo reizi sadalījās jau pirmajos 20 kilometros. Mēs atradāmies otrajā grupā, kur bija arī nākamais pasaules čempions. Nebija satraukuma par to, ka varētu nepiebraukt pie pirmās grupas.
Nedaudz žēl, ka man neizdevās aizķerties kopā ar līderu piecinieku. Tālu no šī izšķirošā atrāviena mēs nebijām. Neizdevās līdz galam veiksmīgi sastrādāties ar Spānijas un Kolumbijas braucējiem, lai piebrauktu klāt pie līderiem. Bija skaidrs, ka tad, kad mūsu noķēra grupa, cīņa par desmitnieku beidzās, jo aiz muguras esošie enerģiju saglabāja daudz labāk. Mana enerģija jau bija beigusies.
Ir prieks liels par to, ka varēju izlasei un latviešu nācijai parādīt, ka mēs varam cīnīties par augstām vietām. Es ceru, ka šī ticība mūsos tikai augs un palīdzēs sasniegt labus rezultātus nākamajā gadā. Ceru, ka varēsim aizsūtīt vairāk braucējus un federācijai izdosies sagādāt budžetu. Vieta labāko desmitniekā vairs galīgi nav tālu. Ir gandarījums par paveikto, bet vienmēr gribās labāk!”