Tjūringa testu 1950.gadā izveidoja Otrā pasaules kara nacistu šifrēšanas mašīnas "Enigma" atkodētājs Alans Tjūrings, lai noteiktu, vai mašīna spēj domāt tāpat kā cilvēks.Pārbaudē sestdien Lielbritānijas Karaliskajā biedrībā piedalījās pieci superdatori, kas līdz ar īstiem cilvēkiem, izmantojot teksta kanālus, atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Izvērtējot atbildes, tiesnešiem bija jānosaka, kurš ir cilvēks un kurš dators.Krievu datorprogramma, kas uzdevās par 13 gadus vecu zēnu Jūdžeinu Gustmanu, 33% gadījumu pārliecināja tiesnešus, ka tā ir cilvēks."Mākslīgā intelekta lauciņā nav ikoniskāka un pretrunīgāka pagrieziena punkta par Tjūringa testu, kad dators pārliecina pietiekamu skaitu iztaujātāju, ka tas nav mašīna, bet cilvēks," norādīja profesors Kevins Vorviks, kurš organizēja šo eksperimentu.Vairāki eksperti uzskata, ka datoram izdevies nokārtot Tjūringa testu arī agrāk, bet Vorviks norādīja, ka Karaliskās biedrības eksperiments ir uzlabots, iekļaujot nejaušas dabas jautājumus, un neatkarīgi apstiprināts, tādēļ var uzskatīt, ka Tjūringa tests pirmo reizi nokārtots sestdien.Krievu datorprogrammas Jūdžeins izgudrotājs Vladimirs Veselovs atzina šo rezultātu par ievērojamu sasniegumu."Mēs ziedojām daudz laika, lai attīstītu tēlu ar ticamu personību," norādīja Veselovs."Lūkojoties uz priekšu, mēs plānojam padarīt Jūdžeinu gudrāku un turpināt darbu, lai uzlabotu to, ko saucam par "sarunu loģiku".
Krievu superdators uzdodas par cilvēku un pirmo reizi nokārto Tjūringa testu
Krievu superdatoram, uzdodoties par 13 gadus vecu zēnu, izdevies nokārtot Tjūringa testu, ar kura palīdzību tiek noteikts, vai dators spēj domāt tāpat kā cilvēks, pirmdien paziņojuši britu zinātnieki.Krievu superdators iegājis vēsturē kā pirmais, kurš šajā testā noturēts par cilvēku vairāk nekā 30% gadījumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.