"Rasa mūsu dzīvē atgrieza krāsas," par savu pusgadu veco Bavārijas asinspēdu dzinējsuņa meiteni saka rojnieki – žurnāliste Anitra Tooma un dabas pētnieks, zoologs Vilnis Skuja. Šis gads viņiem bijis gan sāpīgs, gan tagad prieka pilns. Kad gada sākumā negaidīti strauji izdzisusi Viļņa 12 gadu vecā bavāriete Irma, skumjas bijušas neizmērojamas. Tā saka, ka bavāriešiem pēc 10 gadu vecuma sasniegšanas katrs gads esot zelta vērtē. Vēl tagad, atceroties to laiku, Anitrai acīs sariešas asaras. Toreiz domājusi – nekādu suni vairs! Jo Irma bijusi kā otra dvēsele. Bet Vilnis kādā brīdī cieti noteicis: "Es bez suņa nomiršu." Un ja jau vīrs bez suņa taisās mirt...
Tieši tobrīd Ventspils audzētājiem bijis šīs šķirnes kucēnu metiens. Anitra un Vilnis bijuši pirmie, kuri aizbraukuši pēc suņabērna, tiklīdz tas bijis gatavs doties pie jauniem saimniekiem. Rasa pie viņiem pieskrējusi pirmā. Nu dzīve ar nenogurdināmu pusauga bavārieti atnesusi jaunu dienaskārtību, emocijas un saturu, līdzīgi kā bērnam ienākot ģimenē. "Mēs pat esam kļuvuši slaikāki, "secina Anitra.
Bērns, draugs un treneris
Ar Vilni, Anitru un Rasu dodamies fotosesijā uz Ķirķragu. Rasa gar jūras krastu joņo kā mainīga virziena vējš, ausis vien plīvo. Kastaņbrūnais kažociņš pat mākoņainā dienā mirdz kā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 25. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60