"Man reizēm trūkst vārdu, lai aprakstītu, kas tā ir par mīlestību. Skatos uz suni un jau skumstu pēc viņa, ja zinu, ka būs jādodas prom," tā limbažniece Solvita Gūtmane. Viņai pieder Merlots, karaliskākais no pūdeļu klana. Šķirnes dzimtenē Francijā, kur sākotnēji pūdeļi tikuši izmantoti meža putnu medībām, tie kļuva populāri kompanjonsuņi sava draudzīgā, lojālā rakstura dēļ. Turklāt, tā kā pūdeļu saimē ir četri šķirnes izmēri (standarta jeb karaliskais – līdz 60 centimetriem skaustā, vidējais, miniatūrais un toipūdelis), draudzīgu suņu piekritēji var izvēlēties sev vispiemērotāko.
Pūdeļi ir izslavēti ar savu uzticību un vēlmi mācīties. Tiem jau šķirnes standartā noteikts harmoniski veidota, eleganta un inteliģenta dzīvnieka izskats, un pat izstāžu frizūras trūkums nemazina šī suņa aristokrātisko šarmu. Zem bagātīgas sprogainas vai auklveida vilnas melnā, baltā, brūnā, pelēkā, gaišbrūnā vai pat oranžā krāsā savu patīkamo dabu pauž vienmēr modrs, aktīvs un dzīvespriecīgs četrkājainis. Solvitai jau bērnībā bijis sapnis par brūnu un pūkainu suni, pieaugušā vecumā viņai Merlots ir pirmais un vienīgais suns.
Pavisam noteikti – nekad!
"Patiesībā ilgi nevarēju saņemties, jo sāpes par pirmā suņa aiziešanu joprojām spilgti atceros," atzīst Solvita. Bērnībā ģimenē bijis liels sanbernāra un vilka krustojums. Mamma vedusi suni uz suņu skolu Limbažos, taču tur trenere audzēkni situsi – tā vajagot, sunim esot jāmāk sargāt un uzbrukt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40