Kā liecina EM sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams valdības dokumentu vietnē "eportfelis", kredītbitoja izveide nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam, tiks uzlabota vispārējās maksāšanas disciplīna, samazināts nenokārtoto saistību apjoms, kā arī samazināts kredītrisks.
Ministrija norāda, ka līdz ar kredītbiroja regulējuma izstrādi, kā papildus pozitīvs efekts būtu sistēma, kas nodrošinātu patērētājiem lielāku kontroli pār savu datu izmantošanu, uzlabojot datu apmaiņas procesu, kā arī, samazinoties kredītriskam, uzlabojas uzņēmējdarbības vide.
Kredītbiroja plānotās funkcijas būtu datu apkopošana un apstrāde, kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana, kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana, kā arī kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.
Ieviešot sistēmu, kas paredzētu ērtu un drošu informācijas apmaiņu par personu nenokārtotajām saistībām, personas ar nenokārtotām saistībām būtu vieglāk identificēt un noteikt kredītresursu cenu, kas atbilst to kredītriskam. Atgriezeniskās saites parādīšanās starp kavētiem maksājumiem un kredītresursu cenu savukārt uzlabo personu maksāšanas disciplīnu, kā arī nevajadzīgi nesadārdzina kredītresursu pieejamību personām, kam nav nenokārtotu saistību.
Arī Pasaules banka konsultatīvajā ziņojumā ir norādījusi, ka "kredītinformācijas apmaiņas sistēma kalpo arī parādnieka uzvedības disciplinēšanai. Laba kredītvēsture atvieglo kredītu pieejamību [...]. Parādnieki, kas to apzinās, ir motivēti maksājumus veikt savlaicīgi, lai viņiem arī turpmāk būtu pieejami kredītresursi uz labvēlīgiem noteikumiem."
Kredītbiroju darbā svarīgi ir panākt apstrādāto datu precizitāti un minimizēt kļūdu iespējas un nodrošināt iespējami pilnīgas kredītinformācijas apmaiņu. EM norāda, ka tas panākams ar visu iesaistīto pušu līdzdarbošanos - fiziskajām personām dodot preventīvu un efektīvu datu kontroles mehānismu un nodrošinot efektīvu valsts kontroli par datu apstrādi. Tāpat tas būtu panākams noteiktos gadījumos informāciju kredītbirojam, ievērojot personas intereses, nododot arī bez datu subjekta piekrišanas. Šāda iespēja ir nepieciešama, jo parādnieks, pat atzīstot parāda esamību un apmēru, nav ieinteresēts, lai dati par viņa nenokārtotajām saistībām tiktu uzglabāti kredītbirojā. Turklāt tālākai informācijas saņemšanai no kredītbiroja vienmēr būs nepieciešama datu subjekta piekrišana, kas saņemta saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām.
Kā galvenos ieguvumus no kredītbiroja darba EM saskata samazinātu kredītrisku, uzlabotos kredītresursu sadales kvalitāte, samazinātos kredītspējas vērtēšanai nepieciešamais laiks un resursi, uzlabotos iedzīvotāju maksāšanas disciplīna.
EM norāda, ka, ņemot vērā datu apstrādes mērķus, par kredītbiroju dalībniekiem var būt visi komersanti, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus. Par kredītbiroju dalībniekiem nav uzskatāmas valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes, kas ir pārziņi valsts informācijas sistēmām, kuras sniedz ziņas kredītbirojiem.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets pērn uzdeva Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA) izstrādāt un līdz 2012.gada 15.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli.
Pēc LKA prezidenta Mārtiņa Bičevska sacītā, šāds kredītbirojs, kas apkopos informāciju par iedzīvotāju parādiem, varētu sākt darboties 2013.gadā.
Saskaņā ar LKA norādīto valsts rīcībā ir plaša informācija par iedzīvotājiem, kas atrodama aptuveni 20 dažādos reģistros, informācija par parādiem ir arī dažādu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, telekomunikāciju operatoru, rīcībā. Komercbanku asociācijas ieskatā, sabiedrībai, pakalpojumu sniedzējiem, kredītņēmējiem būtu būtisks ieguvums, ja visa informācija būtu nodrošināta vienotā veidā.