Paziņojumā, kas publicēts _Riksbank _vietnē internetā, viņš norāda, ka šogad zviedru banku zaudējumi no kreditēšanas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā gaidāmi aptuveni tādā pašā apmērā kā 2009.gadā.Pērn novembrī _Riksbank _lēsa, ka šo zaudējumu apmērs šogad varētu būt lielāks jeb 33,1 miljards zviedru kronu (2,28 miljardi latu).S.Ingvess arī norāda, ka _Riksbank _neesot iemesla apšaubīt Latvijas valdības vēlmi saglabāt lata fiksēto piesaisti eiro, lai varētu iespējami drīzāk izpildīt kritērijus dalībai eiro zonā.S.Ingvess bija gandarīts, ka pēdējā laikā ir samazinājies spiediens uz Latvijas latu un abu pārējo Baltijas valstu nacionālajām valūtām, turklāt, pēc viņa teiktā, Baltijas valstīm ir kļuvis vieglāk finansēt savus budžeta deficītus.Neraugoties uz šīm pozitīvajām pazīmēm, Baltijas valstu ekonomikās krīze turpinās, bezdarbs ir augsts un turpina pieaugt, krasi samazinās iekšzemes kopprodukts, kā arī patēriņš un investīcijas.«Tādu aizņēmēju skaits, kuri nespēj atmaksāt savus kredītus, strauji palielinās. Gan ārvalstu, gan vietējām bankām [Baltijas valstīs] ir jāveido attiecīgi uzkrājumi zaudējumiem [kreditēšanas],» viņš atzina, piemetinot, ka šie zaudējumi ir ietekmējuši divu lielu zviedru banku _SEB _un _Swedbank _darbības rādītājus.
Baņķieris: zviedru banku zaudējumi no kreditēšanas pērn Baltijā - divi miljardi
Zviedrijas bankas pērn no kreditēšanas Baltijā varētu būt cietušas 27 miljardu zviedru kronu (1,86 miljardu latu) zaudējumus, otrdien paziņoja Zviedrijas centrālās bankas Riksbank prezidents Stefans Ingvess.Viņam arī bažas rada tas, ka, lai gan Baltijas valstīs ekonomikas zemākais punkts, šķiet, ir pārvarēts, arvien vairāk cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nespēj atmaksāt savus bankās paņemtos kredītus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.