Iestādes atzīmē, ka pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, kuru neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz arī valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. "Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tādēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību," teikts paziņojumā.
Trīs Eiropas uzraudzības iestādes pauž arī satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu. Vienlaikus iestādes norāda, ka pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas būtiskas ikdienas cenu svārstības, piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1000 eiro 2017.gada janvārī līdz vairāk nekā 16000 eiro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5000 eiro.
Pēc iestāžu minētā, šobrīd kopējā virtuālo valūtu tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus eiro.
"Pērkot virtuālo valūtu, ir jāapzinās, ka pastāv augsts risks zaudēt lielas summas vai pat visu ieguldīto naudu," uzsvērts paziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka, iegādājoties virtuālo valūtu vai finanšu produktus, kas rada tiešus virtuālo valūtu riskus, patērētājus apdraud vairāki riski, tostarp augstu svārstību un spekulatīvu cenu burbuļa risks, proti, virtuālā valūta ir pakļauta ārkārtīgi lielām cenu svārstībām.
Patērētājus apdraud arī neaizsargātības risks - neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasībām, kuras stāsies spēkā 2018. gadā un būs piemērojamas digitālā maka pakalpojumu sniedzējiem (wallet providers) un virtuālas valūtas maiņas platformām, ES tiesību akti joprojām neregulē virtuālo valūtu. Tāpat netiek regulētas tās maiņas vietas, kurās tirgo virtuālo valūtu un tiek izmantoti digitālie maki, lai pārvaldītu, glabātu un pārskaitītu virtuālo valūtu.
"Tas nozīmē, ka, pērkot vai pārvaldot virtuālo valūtu, patērētājs nevarēs izmantot garantijas un drošības pasākumus, kuri ir paredzēti regulētiem finanšu pakalpojumiem. Piemēram, ja virtuālo valūtu maiņas platforma vai digitālā maka pakalpojumu sniedzējs kļūst maksātnespējīgs, pārtrauc uzņēmējdarbību vai cieš no kibernozieguma, kā arī naudas līdzekļu piesavināšanās vai līdzekļu atsavināšanas gadījumos tiesībaizsardzības pasākumu rezultātā, ES tiesību akti nenosaka konkrētu tiesisko aizsardzību, kas ļautu segt zaudējumus vai nodrošinātu garantijas, ka tiks atgūta piekļuve virtuālās valūtas turējumiem. Pasaulē jau daudzkārt ir notikusi šādu risku materializēšanās," sacīts paziņojumā.
Eiropas uzraudzības iestādes norāda, ka patērētājus apdraud arī virtuālo valūtu atpārdošanas iespēju trūkums, proti, nolemjot iegādāties virtuālo valūtu, pastāv risks, ka patērētājs ilgākā laika posmā nevarēs tirgoties ar šo virtuālo valūtu vai to mainīt pret tradicionālu valūtu, līdz ar to procesa gaitā ciešot zaudējumus.
Patērētājus, pēc Eiropas uzraudzības iestāžu minētā, apdraud arī nepietiekama cenu pārskatāmība - virtuālās valūtas cenu veidošana bieži ir nepārskatāma, tādēļ pastāv augsts risks, ka, pērkot vai pārdodot virtuālo valūtu, patērētājam netiks piedāvāta taisnīga un objektīva cena.
Tāpat iestādes atzīmē, ka virtuālo valūtu maiņas platformu darbībā dažkārt rodas nopietnas kļūmes, piemēram, pārrāvumi tirdzniecībā. Darbības traucējumi liedz patērētājiem pirkt vai pārdot virtuālo valūtu vēlamajā brīdī, un tie cieš zaudējumus virtuālās valūtas cenu svārstību dēļ, kas notiek šo traucējumu laikā.
Arī informācija, kas ir pieejama patērētājiem, kuri vēlas iegādāties virtuālo valūtu, ja vispār šāda informācija tiek sniegta, vairumā gadījumu ir nepilnīga, grūti saprotama, pienācīgi neatklāj virtuālās valūtas riskus un tādējādi var būt maldinoša, piebilst Eiropas uzraudzības iestādes, atzīmējot, ka augstā virtuālās valūtas nepastāvība, neskaidrība par tās nākotni, kā arī virtuālo valūtu maiņas platformu un digitālā maka pakalpojumu sniedzēju neuzticamība padara to par nepiemērotu lielākajai daļai patērētāju, plānojot īstermiņa noguldījumus, bet jo īpaši ilgtermiņa nodomiem, piemēram, pensiju uzkrājumu veidošanai.
"Nolemjot iegādāties virtuālo valūtu vai finanšu produktus, kas var radīt virtuālās valūtas riskus, patērētājiem būtu pilnībā jāizprot raksturīgās virtuālās valūtas īpatnības, kā arī riski, ko tie uzņemas. Nevajadzētu ieguldīt naudu, kuru patērētājs nevar atļauties zaudēt. Patērētājiem būtu arī jāpārliecinās, ka drošības pasākumi ierīcēm un aparatūrai, ko tie izmanto virtuālās valūtas piekļuvei vai virtuālās valūtas iegādes, glabāšanas vai pārskaitījuma darījumos, ir atbilstīgi un atjaunināti," norāda Eiropas uzraudzības iestādes.
Raimonds
zuze