Organizācijām un uzņēmumiem visās ES dalībvalstīs un partnervalstīs pieejamais finansējums veido Eiropas Savienības ierosinātā 2013. gada pētniecības budžeta (10,8 miljardi eiro) lauvas tiesu. Šos uzaicinājumus izsludināja tikai dažas dienas pēc tam, kad ES vadītāji bija uzsvēruši pētniecības un inovācijas nozīmi Izaugsmes un nodarbinātības paktā.
"Zināšanas ir pasaules ekonomikas valūta. Ja Eiropa 21. gadsimtā vēlas saglabāt konkurētspēju, mums jāatbalsta pētniecība un inovācija, kas tagad un nākotnē nodrošinās izaugsmi un darbavietas. Lielā konkurence, kas jāpārvar, lai iegūtu ES finansējumu, nodrošina, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta labākajos projektos, kuri skar visus mūs interesējošas jomas," atzina Eiropas Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.
Uzaicinājumi attiecas gan uz inovāciju, gan skar virkni sabiedrības problēmu un sasaucas ar programmu Apvārsnis 2020 - nākamo ES pētniecības finansējuma programmu (2014–2020). Kopumā tematiskajām pētniecības prioritātēm ir paredzēti 4,8 miljardi eiro. Rūpniecisko inovāciju atbalstīs, izmantojot tirgum pietuvinātus pasākumus, piemēram, izmēģinājuma un demonstrējumu projektus, standartizāciju un tehnoloģiju pārnesi. Īpašu uzmanību veltīs maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem paredzēts finansējums 1,2 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 2,7 miljardi eiro, kurus lielākoties piešķirs kā Eiropas Pētniecības padomes atsevišķas dotācijas (1,75 miljardi eiro) un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību līdzekļus (963 miljoni eiro) pētniecības apmācībai un mobilitātei, palīdzēs Eiropai piesaistīt pētniekus un nostiprināties pasaules mērogā.
Lai augsta līmeņa pētniecība Eiropā būtu iespējami plaši un vienmērīgi izplatīta, patlaban gatavo jaunu iniciatīvu Eiropas Pētniecības telpas katedras (ERA katedras). Izmēģinājuma uzaicinājumā, kurā paredzēts finansējums 12 miljonu eiro apmērā, izraudzīsies piecas ERA katedras, kuras iekļaus augstskolās vai citās atbilstīgās pētniecības iestādēs mazāk attīstītajos reģionos piecās dažādās ES valstīs. Lai varētu uzņemt ERA katedru, iestādēm jāpierāda spējas atbalstīt izcilību, nodrošinot vajadzīgās struktūras un ievērojot Eiropas Pētniecības telpas principus, piemēram, atklāts darbā pieņemšanas process.
Lielāko daļu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus finansējuma saņemšanai) publicēs 10. jūlijā, savukārt atsevišķi specifiski uzaicinājumi sekos rudenī.
Šajā Septītās pamatprogammas uzaicinājumā ir ietvertas šādas inovatīvās tematiskās pētniecības prioritātes: Nākotnes okeāni ar finansējumu aptuveni 155 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi jūrniecībā; tehnoloģijas, kuras pārveidos pilsētu teritorijas ilgtspējīgās Progresīvās pilsētās un pašvaldībās, ar aptuveni 365 miljoniem eiro; pret zālēm rezistentu baktēriju apkarošana, kam paredzēti aptuveni 147 miljoni eiro; gandrīz 100 miljoni eiro inovatīviem risinājumiem saldūdens resursu apsaimniekošanā.
Uzaicinājumi paredzēti, lai atbalstītu arī digitālās programmas IKT pētniecības finansēšanas mērķus – gandrīz 1,5 miljardi eiro tiks atvēlēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tematiskajai jomai.
Izmantojot tematiskās pētniecības prioritātes, MVU tiks piešķirti aptuveni 970 miljoni eiro. Ar citiem pasākumiem tiks piedāvāti vēl 150 miljoni eiro garantijām, kas vajadzīgas, lai izsniegtu aizdevumus aptuveni 1 miljarda eiro apmērā MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (līdz 500 nodarbinātajiem).
Gaidāms, ka šodien izsludinātais ieguldījums pētniecībā 8,1 miljarda eiro vērtībā piesaistīs vēl 6 miljardus eiro valsts un privātu ieguldījumu un saskaņā ar aplēsēm īstermiņa perspektīvā palielinās darba vietu skaitu par 210 tūkstošiem, savukārt 15 gadu laikā papildus veicinās izaugsmi 75 miljardu eiro apmērā1.
Kopējais pētniecības un inovācijas budžets 2007. gadā sāktajā Septītajā pamatprogrammā ir 55 miljardi eiro. Līdz šim ar to atbalstīti aptuveni 19 tūkst. projektu, kuros iesaistīti 79 tūkst. dalībnieku (augstskolas, pētniecības organizācijas un uzņēmumi) visās ES dalībvalstīs, un kopā līdz šim ES ieguldīti 25,3 miljardi eiro. Lēš, ka līdz 2013. gadam ar Septīto pamatprogrammu būs tieši atbalstīta aptuveni 55 tūkst. atsevišķu pētnieku profesionālā darbība.
ES kopējā pētniecības budžetā ir iekļauts finansējums, kas nebūs pieejams, izmantojot šodien izsludinātos uzaicinājumus. Tas ir finansējums, kurš saskaņā ar Euratom līgumu attiecas uz kodolenerģijas pētniecību (993 miljoni eiro), kā arī atbalsts nozares "kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām" (751 miljons eiro) un atbalsts dalībvalstu "kopīgām programmām". Kopējā budžetā iekļauts arī finansējums Komisijas Kopīgajam Pētniecības centram un Komisijas iemaksa Riska dalīšanas finanšu mehānismā (RSFF), kuru pārvalda Eiropas Investīciju bankas grupa.