Viņa skaidroja, ka FKTK ir tiesības palielināt iemaksu apjomu fondā, un šo jautājumu FKTK risinās.
Gadījumā, ja Noguldījumu garantiju fonds tiks iztukšots, izmaksājot noguldījumus Latvijas Krājbankā, un sāksies problēmas kādai citai bankai, fonds nepieciešamos līdzekļus, līdzīgi kā Krājbankas gadījumā, varēs aizņemties no Valsts kases.
Bajāre uzsvēra, ka pašlaik nav nepieciešams būvēt kritiskus scenārijus. Valsts kasē ir pietiekami līdzekļu, turklāt ir pieejama finanšu sektora stabilizācijas rezerve, kas krīzes laikā tika izveidota no starptautiskā aizdevuma.
Kā ziņots, Noguldījumu garantiju fondā ir uzkrāti 149 miljoni latu, vēl 200 miljonus latu uz 15 gadiem nolēma aizdot valdība, lai nodrošinātu izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.
21.novembrī FKTK padome nolēma apturēt Krājbankas darbību, jo tika konstatēts līdzekļu iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā. Tā kā Lietuva nolēmusi pieteikt bankrota lietas ierosināšanu pret Latvijas Krājbankas lielāko akcionāri Snoras, FKTK gatavo Latvijā strādājošās bankas maksātnespējas pieteikumu.
No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības.
Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra.
Tiks izmaksāti arī noguldījumu procenti, kas Latvijas Krājbankas klientiem pienākas un uzkrāti par laika posmu līdz 22. novembrim.
Kopumā naudas atmaksa būs jānodrošina ap 235 000 fizisku un juridisku personu. Pašvaldības garantēto atlīdzību nevarēs saņemt, jo atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam garantētā atlīdzība nevar tiks izmaksāta institūcijām un kapitālsabiedrībām, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Tie klienti, kam noguldījumu summa Latvijas Krājbankā pārsniedz valsts noteiktos 70 280,4 latu griestus, varēs pieteikt savas kā kreditora prasības Latvijas Krājbankas likvidācijas vai maksātnespējas procesa ietvaros.