Viņš norāda, ka vājais pērnā gada attiecīgā perioda rezultāts ļauj uzrādīt arī visai iespaidīgu kāpumu gada laikā, kas saskaņā ar ātro novērtējumu, liecina par 6.8% kāpumu.
"Lai arī trūkst pilna aina par visām tautsaimniecības nozarēm, joprojām ievērojams aktivitātes kāpums turpinājās rūpniecībā par 11% un tirdzniecībā par 10%, kas izskaidro arī iekasēto nodokļu pieaugumu. No krīzes zemākā punkta turpināja atkopties būvniecības nozare.
Latvijas ekonomikā vērojamā inerce uz valdošās nenoteiktības fona ir atzīstama. Lai arī straujie eksporta pieauguma tempi atslābst, nedaudz spēcīgāks kļuvis privātā patēriņa pieaugums, kas krīzes gados taupības politikas ietekmē bija ievērojami samazināts," skaidro D. Gašpuitis.
Ekonomists skaidro, ka tādēļ liela nozīme ir un būs valdošajam noskaņojumam ekonomikā. Tomēr esošās tendences esot nepieciešams vērtēt kopsakarībās ar izaugsmes ilgtspēju, kas pasvītro faktu, ka ilgtermiņā izaugsme tomēr būs atkarīga no panākumiem eksportā. "Neskatoties uz IKP rezultātiem, bezdarba skaitļos nozīmīgu pavērsienu nebija novērojami, kas norāda, ka pastiprināta uzmanība jāvērš uz darba tirgus problēmu risināšanu un ražīguma pieauguma veicināšanu."
D. Gašpuitis arī atgādina, ka lai arī makroekonomiskie dati šogad solās būt pietiekami atzīstami, nedrīkst nenovērtēt eiro zonā un pasaules ekonomikā valdošo tendenču nepastāvību un nestabilitātes risku mērogu. "Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3%. Pie mēreni negatīva scenārija IKP pieaugums var noslīdēt līdz 2.5%, savukārt pie labvēlīgākas ārējās konjunktūras IKP pieaugums var pārsniegt arī 4%.
Tikmēr pirmā ceturkšņa dati ir likuši uz augšu pārskatīt Lietuvas izaugsmi un šogad prognozēt 3% pieaugumu. Lielāka atkarība no eksporta apvienojumā ar vājāku ekonomisko klimatu Ziemeļeiropā, izaugsme Igaunijā būs par 1.5 - 2.5 procentpunktiem zemāka nekā pārējās divās Baltijas valstīs," stāsta ekonomists.