„Līdz šim esam bijuši veiksmīgi vidēja un ilgtermiņa ārpolitikas mērķu sasniegšanā. Tomēr, cik ilgi vēl leposimies ar 2004.gada panākumiem, iestājoties ES un NATO? Pašlaik starptautiskā līmenī esam pazīstami ar savu taupības pasākumu „veiksmes stāstu.” Vienlaikus Latvijas uzņēmējiem nepieciešami skaidri attīstības signāli nākotnes izaugsmei,” klāsta J. Junkurs.
Viņaprāt, ambiciozs, bet pamatots mērķis būtu Latvijas vēstniecību atklāšana visās BRICS valstīs (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, un Dienvidāfrika), līdz 2015.gadam. „Līdz šim Latvijai ir vēstniecības Ķīnā un Krievijā, un pāris goda konsulāti Indijai, Brazīlijai un Dienvidāfrikai tuvējos reģionos. „Tas nozīmē, ka mūsu valsts nav pārstāvēta pusotra miljarda iedzīvotāju lielā tirgū,” tā J. Junkurs.
Jūlija sākumā norisinās kārtējā Ārlietu ministrijas organizētā Latvijas goda konsulu sanāksme, kurā pulcēsies mūsu goda konsulus pārsvarā no valstīm, kuras Latvijas vienkāršajam iedzīvotājam šķiet eksotiskas. Tomēr kā rāda uzņēmēju interese, Dienvidamerikas, Āzijas, Tuvo Austrumu un pat Āfrikas reģioni nav eksotiski Latvijas uzņēmējiem - tie jau šobrīd ir tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem.
Neapšaubāmi jaunu vēstniecību atklāšanai būtu nepieciešami papildus līdzekļi. Ņemot vērā pašreizējās valdības ekonomiskās politikas vadlīnijas: eksportspējas attīstīšana un atturīga iekšējā patēriņa veicināšana, būtu tikai loģiska valsts ilgtermiņa investīcija valsts ekspertīzes, kontaktu un klātbūtnes efekta veicināšana perspektīvākajās jaunattīstības valstīs. „Vēstniecības Uzbekistānā piemērs demonstrē, kā ilgtermiņā spējam sasniegt ekonomiskos mērķus, izmantojot diplomātiskos kanālus. Kāpēc gan lai šāda pati stratēģija nenostrādātu ekonomiski daudz perspektīvākos reģionos citviet?” vaicā deputāts.
Kopš bipolārās sistēmas sabrukuma starptautisko attiecību teorētiķi centušies skaidrot jauno starptautisko sistēmu. Līdztekus postindustriālā laikmeta flagmaņiem ASV, Eiropas Savienībai un Japānai pēdējā desmitgadē izvirzījusies valstu grupa, kas piesaka savas ambīcijas uz ekonomisko varenību ilgtermiņā. „BRICS valstu grupa sevi piesaka kā pasaulē straujāk augošās ekonomikas, kuras aizstāv attīstības valstu un miera idejas. Šī ad hoc valstu apvienība pat īsteno savu prezidentūru un tās samitos piedalās valstu augstākās amatpersonas,” uzsver J. Junkurs.
Visticamāk ilgtermiņā šī ad hoc valstu apvienība zaudēs savu politisko aktualitāti, jo tās sastāvā ir piecas kulturāli, politiski un ģeogrāfiskā novietojuma ziņā ļoti atšķirīgas valstis. „Tomēr nedrīkst ignorēt faktu, ka BRICS valstīs kopā dzīvo 3 miljardi iedzīvotāju, tās kopējais IKP līdzinās 14 triljoniem ASV dolāru, turklāt šo valstu īpašumā ir nozīmīgi energoresursi,” tā deputāts.