Moderno valūtu regulējums vēl ir visai neskaidrs

Kriptovalūtas gan kā norēķinu līdzeklis, gan kā investīciju objekts vēl ir samērā jauns un līdz ar to eksperimentāls instruments. Praktiski katra diena nes kaut ko jaunu, un neviens nevar droši prognozēt, kas ar kriptovalūtām notiks rīt, pēc mēneša vai pusgada – gan to vērtības ziņā, gan to drošības ziņā –  nav tik lielas ticamības pakāpes, kāda ir tradicionāliem norēķinu līdzekļiem.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists Edvīns Draba vērtē, ka uzņēmumi ar labu, ilgos darba gados iegūtu reputāciju, tostarp regulētie finanšu tirgus spēlētāji, mesties kriptovalūtu pasaulē vēl nav gatavi, lai gan uzņēmumu vidē patlaban vērojama nepārprotama interese par kriptovalūtām, savukārt pati kriptovalūtu pasaule jaunus finanšu tirgus spēlētājus vēl nav paspējusi izaudzināt. 

Tā rezultātā šobrīd kriptovalūtu pasaulē trūkst ilgtermiņā pārbaudītas stabilitātes, un katrs, kurš šajā pasaulē sper soli, var paļauties tikai uz sevi. Bieži var dzirdēt par daudzajiem ieguvumiem, kurus potenciāli nes decentralizācijas princips, kas ir kriptovalūtu un blokķēžu tehnoloģijas pamatā. Taču jāsaprot, ka tas nozīmē – norēķinos ar kriptovalūtām daudz lielāka atbildība ir katram kriptovalūtu lietotājam pašam un nevar paļauties uz aizsardzību, ko sniedz tradicionālie finanšu tirgus dalībnieki, piemēram, bankas. Kriptovalūtu īpašniekus neaizsargā neviena no pazīstamajām ieguldītāju un investoru aizsardzības shēmām. Tāpat kriptovalūtu turēšanas un norēķinu jautājumos nevar paļauties uz bankas vai citu regulēto finanšu tirgus spēlētāju kompetenci drošības, tostarp kiberdrošības jautājumos.