Viņš apzinoties, ka šāds viedoklis ir nepopulārs, bet norāda, ka tāda prestiža kompānija kā piesaistītā KPMG par 100 - 200 tūkstošiem latu nemaz nesāktu strādāt. "Neviens ar galvu domājošs indivīds nekad nepiekristu administrēt banku par dažiem simtiem tūkstošu latu, ņemot vērā, zem kāda politiskā, ekonomiskā un publiskā spiediena administratoram būs jāstrādā. Līdz ar to uzskatu, ka nav ko skaitīt citu vēl nenopelnītu naudu. Turklāt - jo mazāka administratora atlīdzība, jo lielāks risks administratora ietekmējamībai vai pat korupcijai. Un tas nu nepavisam nebūtu noguldītāju interesēs."
Diena.lv jau rakstīja, ka ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un valsts kontroliere Inguna Sudraba apliecināja, ka likums, kas nosaka samaksu finanšu iestāžu administratoram, ir jāpārskata, nosakot samērīgu atlīdzību arī gadījumos, kas saistīti ar liela mēroga aktīviem. Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs) izteicis plānu vērsties Saeimā un Ministru kabinetā, ar aicinājumu veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai tādejādi samazinātu finanšu iestāžu, tajā skaitā AS Latvijas Krājbanka administratoru atalgojumu.
Saskaņā ar likuma esošo redakciju, gadījumā, ja tiesa nolems atzīt Krājbanku par maksātnespējīgu, pēc sekmīgas un tiesiskas maksātnespējas procesa pabeigšanas, pieci procenti no faktiski atgūtajiem līdzekļiem kā administratora atlīdzība sastādīs vismaz 25 miljonus. Šāds aprēķins balstās uz publiski pieejamo informāciju, saskaņā ar kuru atgūto un Latvijas Bankā ieskaitīto aktīvu apmērs, varētu sastādīt vismaz 500 miljonus latu, izejot no šī brīža gada pārskata datiem par aktīvu kopējo vērtību, kas sastāda 650 miljonus latu.
Rīgas apgabaltiesa auditorfirmu KMPG Baltic apstiprinājusi par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoru.