Šo līdzekļu izmaksai tiks izmantoti 150 miljoni, kas pieejami Noguldījumu garantiju fondā, kā arī 200 miljoni, ko paredzēts aizņemties no Valsts kases.
Bankas kredītportfelis pēc nomināla veido vairāk nekā 300 miljonus latu, bet kā reāli atgūstamu Brazovskis minēja 200-250 miljonus latu.
Par aktīviem tiks uzskatītas arī Krājbankas meitassabiedrības, kas turpinās darboties. Tām tiks meklēti pircēji, lai pēc iespējas atgūtu līdzekļus.
Viņš norādīja, ka Krājbankas un tās akcionāra Snoras kapitāli ir nodalīti, līdz ar to ir pieteikti divi dažādi maksātnespējas procesi. Krājbankai ir prasījumi arī pret Snoras. Pēc Brazovska teiktā, runa varētu būt par aptuveni desmit miljoniem latu.
Lai gan Krājbankas akcijas ir Snoras aktīvs, viņš izteica šaubas, ka to varētu pārdot maksātnespējas procesā. "Ja var atrast labu investoru, tad visi varam priecāties," teica FKTK pārstāvis. Viņš arī atzina, ka sanācija pastāv kā variants, taču problēmas ir pietiekami lielas, ir daudz risināmu jautājumu. "Priecātos, ja būtu sanācija, bet vai tas gadījumā neietilpst brīnumu kategorijā, neesmu pārliecināts."