Nekustamo īpašumu pircējus Bulgārijā uztrauc iespējamā cenu burbuļa plīšana.
"Pašlaik lielākā daļa klientu grib atbrīvoties no īpašumiem", jo uztraucas, vai cenu burbulis neplīsīs un investīcijas atmaksāsies - situāciju nekustamo īpašumu tirgū Bulgārijā raksturo Arco Real Estate mākleris Ģirts Zaļais, kurš nodarbojas ar Bulgārijas īpašumu pārdošanu. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu nozares lejupslīde ir ietekmējusi arī Bulgārijas īpašumu pircējus, kas sākuši bažīties, vai pēc gada iegādāto mājokli vēl varēs pārdot par labu cenu. Viņu bažas balsta arī jaunākie dati, kas liecina - mājokļu cenu pieaugums Bulgārijā varētu vairs nebūt tik straujš. Taču eksperti norāda arī uz to, ka tuvākajos divos trijos gados gaidāms jauns cenu pieaugums.
Aug prasības
Atzīstot, ka ar šādu situāciju saskārušies daudzi nekustamo īpašumu tirgotāji, citādas tendences novērojuši vieni no Latvijā aktīvākajiem Bulgārijas īpašumu tirgotājiem - Platinum Developments Baltics, kuru klienti vēl joprojām biežāk pērk nekā pārdod īpašumus Bulgārijā. Uzņēmuma projektu vadītāja Ilze Priedīte norāda, ka tas izskaidrojams ar to, ka uzņēmums piedāvā ne tikai īpašumu pārdošanu, bet arī apsaimniekošanu, iznomāšanu, tālākpārdošanu un citus pakalpojumus.
Platinum Developments Baltics valdes priekšsēdētājs Pauls Puķe uzskata, ka savus īpašumus Bulgārijā pašlaik pārdod tie, kas iegādājušies vairākus mājokļus arī Latvijā un tagad cieš zaudējumus. Nespējot atrast savam Bulgārijas mājoklim pircēju no Eiropas, viņi visbiežāk īpašumu pārdod kādam Latvijas iedzīvotājam. I.Priedīte atzīst, ka pēdējā laikā pircēju prasības pret kvalitāti ir augušas, tāpēc ir samazinājies kopējais piedāvājumu skaits. Citi jautājumi, kas potenciālos pircējus interesē visvairāk, ir mājokļa atrašanās vieta, cena un kredīta iespējas. Pirkumus Platinum Developments kreditē paši, neiesaistot bankas, ar nosacījumu, kas līdz kredīta atmaksai īpašums pieder abiem - pircējam un uzņēmumam, un tikai pēc galīgā norēķina kļūst par 100% pircēja īpašumu. Uzņēmums savās reklāmās medijos uzsver, ka viņu gadījumā nekādas ienākumu izcelsmi apliecinošas izziņas no Valsts ieņēmumu dienesta nav nepieciešamas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis skaidro, ka, ja faktiski pircējam nauda netiek aizdota, tad tā nav kreditēšana, un prasības, kādas tiek izvirzītas banku dotiem kredītiem, uz to neattiecas.
Cenas aug, briti novēršas
Pērnā gada nogalē Bulgārija kļuva par pasaules līderi mājokļu cenu kāpuma ziņā, apsteidzot Latviju, kas iepriekš ilglaicīgi uzrādījusi cenu pieauguma rekordus, liecina aģentūras BNS publicētie starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas Knight Frank pētījuma rezultāti. Taču janvārī veiktā žurnāla A Place Sun pētījuma rezultāti aģentūrā BNS, parāda, ka briti, kas ir lielākie investori Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgū, par šo valsti ir sākuši zaudēt interesi. No iepriekš ieņemtās trešās vietas aiz Spānijas un Francijas iekārojamāko ārvalstu sarakstā Bulgārija noslīdējusi uz astoto pozīciju. Arvien lielāku popularitāti gūst Horvātija, Portugāle un Kipra. Aģentūras aptaujātā Bulgārijas nekustamo īpašumu aģentūra Address aplēsusi, ka šogad cenu pieauguma temps no 2007.gadā uzrādītajiem 18,6% varētu kristies līdz 10-15%.
Pērn vidējā cena par m2 Bulgārijā bija 737 eiro, savukārt 2006.gadā - 624 eiro. Dati, kas norāda uz cenu pieauguma tempa mazināšanos, liek Bulgārijas mājokļu īpašniekiem apdomāt tālākas gaidīšanas lietderību un iespējas dzīvokli pārdot.
Arī atdzisīs
Prognozes par tuvāko nākotni šīs valsts nekustamo īpašumu tirgū ir divējādas. Pirmā versija balstās uz to, ka situācija Bulgārijā ir salīdzināma ar Latviju un tajā arī gaidāma cenu slīdēšana lejup. Ober Haus, kas īpašumus Bulgārijā nepiedāvā, mārketinga direktors Andris Doveiks norāda, ka laika nobīde, kas būtu jāievēro, salīdzinot abus tirgus, ir apmēram gads, un pašlaik Bulgārijā ir tāda tirgus situācija, kas Latvijā bijusi pagājušā gada sākumā. Viņš uzsver, ka, skatoties, kā cenas pazeminājušās vispirms Igaunijā, tad Latvijā un tagad - Lietuvā, var redzēt, kā tirgus atdzišana virzās uz dienvidiem. Bulgārija "nebūs zeme, kas izvairīsies no globālajiem notikumiem" - nekustamo īpašumu cenu lejupslīdes, saka A.Doveiks. Taču viņš piebilst, ka punktu, kurā cenas ir visaugstākās, nevar droši noteikt, un tikpat labi tas ir gaidāms tuvākajā nākotnē vai ir jau pagājis. Visticamāk, tur vairs nebūs investīcijām tik izdevīga laika, kāds Latvijā bijis pirms apmēram trim gadiem, atzīst A.Doveiks.
Vēl viens vilnis
Krietni optimistiskākas prognozes ir tiem, kas Bulgārijas nekustamos īpašumus tirgo. P.Puķe uzskata, ka tirgu var uzskatīt par pārkarsušu, ja cenas pārsniedz 2000 eiro par m2, kamēr Bulgārijā tās joprojām turas vidēji 1000 eiro robežās. Viņš norāda, ka otrreizējais mājokļu tirgus Bulgārijā ir tikai iesākuma stadijā.
I.Priedīte arī tuvākajos gados šim tirgum paredz ap 30% lielu gada izaugsmi. Viņa piebilst, ka bažas par iespējamo pārapbūvētību attiecas tikai uz lielākajiem kūrortiem, savukārt kvalitatīvos projektos cenas nekritīsies.
Gan I.Priedīte, gan Ģ.Zaļais uzsver, ka gaidāms vēl viens cenu pieaugums. Tas sāksies, kad Bulgārijā atvieglos kreditēšanu (vienkāršos kredītu saņemšanas nosacījumus Bulgārijas iedzīvotājiem) un īpašumus sāks aktīvāk iegādāties paši bulgāri, bet pagaidām tirgu virza ārzemnieku nauda. Ģ.Zaļais prognozē, ka tas varētu notikt tuvāko divu triju gadu laikā un tad cenas atkal sāks strauji kāpt augšup.