Laikraksts: taupības režīms skars arī ceļu būves nozari

Tāpat jaunais iepirkumu plāns liecina, ka iepriekš nebija plānoti, bet tagad nākuši klāt deviņi iepirkumi, kas iecerēti Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei. Līdz ar to 100% no valsts budžeta šogad tiks finansēti tikai astoņi iepirkumi, kuru kopējā summa paredzēta 37,41 miljons latu, bet vēl 62,24 miljonu latu vērtībā paredzēti ERAF līdzfinansētie projekti, no kuriem 85% finansē tieši ERAF, bet no valsts budžeta jāsedz 15%.Minētajās summās iekļauta ne tikai pati būvniecība, bet arī zemju iegūšana, projektu vadība, būvuzraudzība u.c., līdz ar to pašai būvniecībai naudas būs vēl mazāk, bet iepirkumu skaita samazinājuma sekas būs valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanās un sabrukšana, norāda Db. Biedrības _Latvijas ceļu būvētājs_ izpilddirektors Zigmārs Brunavs pašreizējo situāciju ceļu būvē raksturo kā visai nervozu. “Esam informēti par apmēram 25% finansējuma samazinājumu nozarē, bet, apzinoties, ka kuru katru dienu var pienākt vēl sliktākas ziņas, šī nervozitāte arī izpaužas,” saka biedrības pārstāvis.Saskaņā ar laikraksta vēstīto jaunais iepirkumu plāns paredz, ka līdzekļi šogad tiks tērēti tikai valsts galveno autoceļu rekonstrukcijām, taču nevienu iepirkumu nav plānots izsludināt, piemēram, 1. un 2.šķiras ceļu periodiskai uzturēšanai, ceļu sakārtošanai novados, pilsētu tranzītielu sakārtošanai, tiltu rekonstrukcijai, kā arī satiksmes drošības uzlabošanai. Pirms valsts budžeta apstiprināšanas LVC minētajiem mērķiem plānoja ievērojamu skaitu iepirkumu, taču līdz ar taupības režīmu līdzekļi netika piešķirti un šogad taupīšana notiks uz tā jau slikto Latvijas ceļu kvalitātes rēķina, norāda laikraksts.LVC valdes priekšsēdētājs Tālis Straume norādījis, ka viņa vadītais uzņēmums nav vienīgais pasūtītājs, ceļus pasūta arī pašvaldības. Tiesa, arī tās samazina izdevumus ceļiem un samazina iepirkumu skaitu, taču ar LVC tam nav saistības, norādījis T.Straume. Viņš teicis, ka pieejamā budžeta nauda ir samazināta un to vairs nevar ietekmēt.SIA _Ceļu, tiltu būvnieks_ valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis paudis viedokli, ka iepirkumu skaita samazinājums un struktūra, kas paredz finanšu novirzīšanu pilnai rekonstrukcijai, ir tuvredzīga politika, jo, sadalot šo pašu finansējumu periodiskajai ceļu uzturēšanai, vienkāršotajai renovācijai, ieguvumu, viņaprāt, būtu daudz vairāk.Viņa vērtējumā pie piedāvātā plāna valstī var palikt tikai daži nozares uzņēmumi, kas, pēc viņa domām, nozīmē, pirmkārt, cenu celšanos, otrkārt, valsts budžeta ieņēmumu būtisku samazinājumu, bankrotējot lielai daļai ceļu būves uzņēmumu. G.Zvirbulis uzskata, ka šāds plāns varētu būt labs ekonomikas augšupejas gados, taču tas nav piemērots pašreizējai ekonomiskajai situācijai. Savukārt uzņēmuma SIA _Union Asphalttechnik_ valdes priekšsēdētājs Juris Krievs norādījis, ka pašlaik labāk būtu bijis nodrošināt ceļu uzturēšanu, nevis jaunu ceļu būvniecību vai pamatīgu rekonstrukciju, jo uzturēšana un tikai ceļu virskārtas nomaiņa ļautu saglabāt ceļu kvalitāti, savukārt tagad tiek būvēti jauni ceļi, bet veco ceļu stāvoklis pasliktinās.Laikraksts secina, ka mazākie uzņēmumi, kuri līdz šim nodarbojās ar ceļu drošības līmeņa paaugstināšanu vai veica atjaunošanas darbus, tagad pie valsts pasūtījumiem gandrīz vai netiks. Tāpat tiek norādīts, ka tirgū ir lielāki uzņēmumi, kuri uzņēmuma jaudas dēļ var piedāvāt izdevīgākus nosacījumus.Z.Brunavs arī norādījis, ka ceļu nozarē kopumā nodarbināti aptuveni 6000 cilvēku un viss darbs notiek pie valsts infrastruktūras sakārtošanas, vienlaikus daļu līdzekļu atgriežot budžetā nodokļu veidā. Tādēļ, neturpinot plānoto ceļu būves un rekonstrukcijas programmu, valsts sev tieši proporcionālā veidā, viņaprāt, uzkrauj trīskāršu papildu slogu - sociāli aizsargājamus bezdarbniekus no iespējami bankrotējošiem uzņēmumiem, attiecīgu nodokļu samazinājumu budžetā un nerealizētus būvniecības un remonta plānus, kas vēl vairāk sabrucinātu ceļu posmu remontēšanas veidā nākotnē var izpausties kā 2-3 reizes dārgākas izmaksas.