Lielākajos pasūtījumos bez Skonto būves neiztikt

Raimonds Jonītis, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs

Tas ir labs priekšlikums, lai lobētu Latvijas būvuzņēmumus, bet tas arī ir pretrunā ES konkurences nosacījumiem, kuriem Latvijas ir piekritusi, iestājoties Savienībā. Līdzīgi kā Latvijai ir tiesības brīvi piedalīties šādos konkursos citās ES valstīs, arī tām nevar liegt šādas tiesības. Ir bijuši piemēri, kad šis nosacījums gan tiek pārkāpts, piemēram, kad Latvijas būvnieki uzvarēja konkursā par skolas būvniecību Zviedrijā — zviedru arodbiedrības to faktiski nobloķēja, aizliedzot saviem biedriem sadarboties ar Latvijas pusi. Katrā ziņā tas, ko uzrauga un redz KP — vietējiem būvniekiem ir daudz vieglāk iegūt ziņas par konkurentiem Latvijā. Ja konkursā piedalās, teiksim, uzņēmums no Somijas, tas, visticamāk, nekonsultēsies ar vietējiem būvniekiem un nestāsies vietējās biedrībās, tādēļ arī nepielāgos savas cenas vietējam tirgum, kas arī veicinātu veselīgu konkurenci.

Tomass Annuss, būvkompānijas Merko Ehitus līdzīpašnieks

Eiropā būvfirmu rentabilitāte ir apmēram 3%. Mums ir mērķis pelnīt 5% no apjoma. Tādējādi, sākot jebkuru projektu, mēs rēķināmies ar 5% peļņu no tā kopējām izmaksām. Tajā pašā laikā, piemēram, Skonto būves rentabilitāte pērn bija 21%. Tomēr domāju, ka nākotnē gan mēs, gan Latvijas kompānijas nonāks līdz 3% lielai peļņai no apgrozījuma. Jā, mums nāksies samazināt peļņas daļu, bet Latvijas būvkompānijām klāsies vēl grūtāk. Taču pašreizējā situācija Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto — ja reiz kāds ir gatavs tām maksāt tik lielas summas, tad kāpēc gan tās neiekasēt?! Latvijas firmas pareizi dara. (..) Būsim godīgi: šādos konkursos vieni faktiski ir uzvarētāji, bet otri — uzvarētāju apakšuzņēmēji. Es taču redzu, kā tas viss notiek.

(Intervijā Dienas Biznesam 08.09.2008.)