Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Lietišķā Diena: Bruņurupuča gaitā

Pasaulē zaļās būvniecības kritēriji arvien stingrāk ieņem pozīcijas tirdzniecības un izklaides centru lauciņā. Lai arī Latvijā tas pagaidām notiek stipri nesteidzīgi, tomēr šķiet nenovēršami - enerģijas izmaksu kāpums līdz ar pilsoniskā apzinīguma pieaugumu jau tuvā nākotnē var dot iespaidīgu efektu Tieši komerciāli pamatoti aprēķini būs tie, kas piespiedīs attīstītājus tirdzniecības un izklaides centru būvniecībā ieviest ilgtspējības pamatprincipus, - paziņo pasaules mēroga lietpratējs zaļo tirdzniecības centru būvē arhitekts Džons Barovs uz Dienas iebildi, ka komercobjektu pārdevēji - bezsirdīgi auksti aprēķinātāji - jau nu būs pēdējie, kas domās par videi un cilvēkam draudzīgiem materiāliem.

"Uzcelt sintētisku kasti, kurā gan klienti, gan pārdevēji jūtas slikti, vairs nav ienesīgi," pamato eksperts, "cilvēki kļūst gudrāki un vairs nevēlas maksāt par sliktu pakalpojumu. Ja iespējams izvēlēties, es labāk eju iepirkties vai izklaidēties uz vietu, kur par mani domā, nevis tikai gaida, lai atveru maku."

Arhitekta Džona Barova ilgtspējības vērtēšanas kritēriji

  • Projekta mērķa un budžeta samērotība
  • Arhitektu un inženieru komandas darbs saskaņoti ar attīstītāju un īpašnieku
  • Katra projekta dalībnieka apmācība saskaņā ar projekta mērķi
  • Vietas izvēle, iespējami mazāk ietekmējot vidi un vairāk izmantojot pieejamo infrastruktūru
  • Ēkas dizains pieskaņots pieejamajam s3aules gaismas daudzumam
  • Vietējo materiālu izvēle bez liekiem transporta izdevumiem
  • Ūdens un enerģijas skaitītāju uzstādīšana
  • Ūdens un siltā gaisa vairākkārtēja cirkulācija
  • Pieejamība visu vecumu un sociālo grupu cilvēkiem
  • Mērķa saskaņotība ar apkārtējās sabiedrības dzīvesveidu

Vērtēt visu ciklu


Starptautiskās kompānijas Burrows Cave International direktors tirdzniecības un izklaides centrus piecu kontinentu dažādās valstīs kopš karjeras sākuma 1987.gadā būvējis vairāk nekā 13 starptautiskām kompānijām. Viņa pieredze, ar kuras lietišķo kopsavilkumu novembra vidū Rīgā rīkotajā zaļās būvniecības seminārā varēja iepazīties Latvijas profesionāļi, vēl arvien tiekot papildināta. Dž.Barova pieejā jūtams dabas pamatīgums - katru projektu viņš jau kopš idejas rašanās mirkļa vērtē visu aspektu, posmu un iesaistīto personu ciešā kopsakarā. "Tieši tas atšķir zaļu tirdzniecības centru no parasta - ka visi soļi no sākuma līdz pēdējai darbības dienai ir pārdomāti un katra iesaistītā persona, sākot ar investoru un beidzot ar nakts apsargu, saprot šos principus," uzsver zaļais arhitekts.

Dž.Barova kritēriji sadalīti 10 grupās, izsverot ne vien tik pašsaprotamus aspektus kā videi draudzīgu materiālu, infrastruktūras, enerģijas un būvniecības paņēmienu izmantošanu, bet arī saskaņu ar sabiedrības interesēm, pieejamību visām sociālajām grupām, pat reklāmas atbilstību ilgtspējības principiem. Protams, tas prasa no attīstītāja daudz lielāku atbildības pakāpi, piekrīt Dž.Barovs, norādot - tas, ka Latvijā sāk runāt par ilgtspējīgu būvniecību, rāda, ka tā būs aizvien vairāk pieprasīta. Viņš ar visu ilgo pieredzi nevarot apgalvot, ka zina visu par zaļo būvniecību, jo šī joma "ir kā ceļojums, kur apvārsnis arvien attālinās".

Niša brīva


Latvijas tirdzniecības platību tirgū ar milzīgo pieprasījumu noteikti ir vieta šādam konceptam, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas Colliers International mārketinga direktore Margita Otto. "Gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidū ir liela interese par ilgtspējības ievērošanu, līdzīgi kā visā pasaulē," secina semināra rīkotāja, "sarežģītāks ir jautājums, kad šāds projekts varētu tikt īstenots. To noteiks tas, cik tālā perspektīvā mēs spējam domāt. Parasti problēma ir īstermiņa spriedumi un aprēķini, kas īsti nesaskan ar šo konceptu."

Biedrības Zaļās mājas vadītājs Harijs Jordāns norāda - urbanizētā sabiedrībā iepirkšanās centrs ir arvien nozīmīgāka publiskā telpa, apaugot ar papildu funkcijām: kafejnīcām, atpūtas centriem, kinoteātriem, sporta zālēm, mākslas galerijām, pat komūnu centriem. "Tā vairs nav ēka, kur ieskrien nopirkt dienišķo maizes doniņu. Mēs arvien vairāk laika pavadām šādās celtnēs, līdz ar to nopietni jādomā par to draudzīgumu cilvēkam," uzsver eksperts. Daudzveidīgi piemēri šādu celtņu ilgtspējīgumam ir Lielbritānijā un Skandināvijā, kur attīstītāji un arhitekti par prioritāru uzskata klienta labsajūtu tirdzniecības centra telpās. Tur tiek izmantoti dabiski materiāli un izgaismojums, atjaunojamie enerģijas resursi. Latvijā pašlaik vēl neviens tirdzniecības centrs vai tā projekts nevar tikt dēvēts par ilgtspējīgas būvniecības paraugu, norāda H.Jordāns.

Sāk ar apsaimniekošanu


Pievērsties zaļās būvniecības principiem visiedarbīgāk pārliecina ekonomiskais efekts, domā starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Re&Solution mārketinga vadītājs Ramils Kadirovs. "Objekta būvniecībā šāda pieeja var būt nedaudz dārgāka, un ir vilinājums izvēlēties lētāku risinājumu, taču ilgtermiņā finansiāli atmaksājas vairāk pārdomāti paņēmieni," teic R.Kadirovs, atzīstot, ka Latvijā attīstītājs visbiežāk vēlas "uzbūvēt objektu, piesaistīt nomniekus un pēc tam to visu pārdot, nedomājot par draudzīgumu videi". Tieši īpašnieki un apsaimniekotāji ilgtermiņā ieinteresēti ievērot zaļās būvniecības principus, jo tā nodrošina līdzekļu ekonomiju.

Viens no lielākajiem tirdzniecības centru attīstītājiem un apsaimniekotājiem Baltijā Linstow Center Management (LCM) gan domājot par draudzīgumu videi un cilvēkiem, Dienai stāsta tehniskais direktors Juris Lipskis. Firmas pārziņā esošā Galerija Centrs šogad kļuvusi par pirmo Latvijas nominantu Eiropas tirdzniecības centru balvai kategorijā Paplašināšana un pārbūve. LCM galvenā prasība būvdarbu veicējiem ir sertificētu un videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana, uzsver J.Lipskis. Centros Alfa, Mols, Galerija Centrs un Origo ir programmējamas ēku vadības sistēmas, kas automātiski pielāgo siltuma un apgaismes iekārtu darbību laika apstākļiem un diennakts stundām, ekonomējot elektroenerģiju un samazinot siltuma zudumus. Centros ierīkotas apkures un ventilācijas sistēmas, kas vairākkārt izmanto cirkulējošo silto gaisu. Atkritumu šķirošana te gan vēl nenotiek, jo valstī pastāvošā pārstrādes sistēma nenodrošina šķiroto atkritumu pārstrādi, norāda J.Lipskis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses