Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Lietišķā Diena: Laiks nolūkot māju rietumos

Prognozes par ASV nekustamo īpašumu tirgus panīkuma izplatīšanos vismaz rietumu pasaulē pamazām sākušas piepildīties. Pēc desmit gadu ilga māju cenu kāpuma Eiropas karstākajos tirgos patlaban pieprasījums mazinās un dažviet mājokļi kļūst lētāki 33 gadus vecais tulkotājs Tomass Gonsaless pērn nopirka plašu māju ar trīs guļamistabām Madrides centrā.

Viņu nebiedēja līgumā ierakstītie cipari: 35 gadu laikā ik mēnesi bankai būs jāatdod vismaz 800 eiro. Spānis bija pārliecināts, ka kopā ar sievu tiks galā ar maksājumu. Pagājis apaļš gads, un bankas piestādītajos rēķinos tagad skaitli 800 nomainījis 1000. Kā izrādās, jau kopš 2005.gada Eiropas bankas sākušas pakāpeniski paaugstināt procentu likmes hipotekārajiem kredītiem un maksājuma palielināšanās ir loģiskas sekas. T.Gonsaless jau atmetis vakariņošanu ārpus mājas, vairs nepērk grāmatas un kompaktdiskus un uzskata, ka maksā par māju vairāk, nekā tā patiesībā ir vērta. Šis scenārijs ir gaužām līdzīgs tam, ko šovasar piedzīvoja tūkstošiem amerikāņu. Kredītu sadārdzināšanās ASV noveda pie tā, ka daudzi cilvēki ar nelieliem ienākumiem palika bez pajumtes, jo vairs nespēja norēķināties ar banku. Jau tolaik Eiropas politisko pētījumu centra direktors Daniels Gross vērsa uzmanību uz to, ka tagadējā eirozonā nekustamā īpašuma cenas sekojušas tendencēm ASV veselas trīs desmitgades. Tas viņu mudināja domāt, ka arī šoreiz nebūs citādi un ASV krīze atbalsosies Atlantijas okeāna otrajā pusē. Analītiķim izrādījās taisnība.

Spānija atdziest


Notikumi Amerikā padarīja piesardzīgākus Vecās pasaules baņķierus, tādēļ Atlantijas okeāna šajā pusē aizdevēji rūpīgāk izvērtē klientu spēju atdot naudu. "Pirms gada varēja dzirdēt: "nav problēmu", bet tagad viņi mums liek lēkt pāri galvai," par banku attieksmi aģentūrai Reuters sūdzējās skolas psiholoģe Ikjara Karo. Par spīti puslīdz solīdajiem ienākumiem, 29 gadus vecā spāniete nekādi nespēj atrast banku, kas viņai aizdotu 236 tūkstošus eiro mājas iegādei Madrides nomalē.

Spānija kopš pagājušā gadsimta nogales ir viens no pievilcīgākajiem kumosiem mājas kārotājam Eiropas dienvidos. Pēdējo desmit gadu laikā tur cenas divkāršojušās, kas stabilajā Rietumeiropas tirgū tiek uzskatīts par strauju kāpumu. Taču kopš jūlija māju vidējā cena arī Spānijā gājusi lejup.

"Spānija uzkarst. Vietējās nekustamo īpašumu kompānijas ziņo, ka Madridē un citās provincēs cenas jau sākušas kristies," Daily Telegraph stāstīja Standard&Poors galvenais Eiropas ekonomists Žans Mišels Sikss.

Līdzīgi noticis spāņu ziemeļu kaimiņvalstī Francijā, kur arī pēc desmitgadi ilguša cenu kāpuma trešajā ceturksnī mājas kļuva lētākas. Pat Īrijas, kur pēdējos gados ieplūduši tūkstošiem viesstrādnieku, nekustamo īpašumu aģenti sūdzas, ka tirgū iestājies panīkums un augustā mājas maksāja par 1,9% mazāk nekā pirms gada.

Pircēji par cenu kritumu varētu priecāties, jo varēs tikt pie pajumtes par lētāku naudu. Taču no valsts viedokļa nekas labs tas nav. Intensīvā celtniecība baroja ekonomiku un nodrošināja tās pieaugumu. Tagad, kad būvnieku darba apjoms samazinās, arī naudas apgrozījums būs mazāks. Savukārt banku noteiktie augstākie procentu maksājumi nozīmē, ka daudziem namīpašniekiem nepaliks nauda citiem tēriņiem. Arī tas piebremzē naudas plūsmu.

Eiropas Centrālās bankas pētījumā noskaidrots, ka šā gada otrajā pusē jau 22% banku paaugstinājušas kritērijus kredītu izsniegšanai. "ECB paaugstina procentlikmes, lai atvēsinātu tirgu, un tas iedarbojas," Reuters stāstīja BNP Paribas ekonomists Kens Votrets, "tagad kredītu trūkums sasniedzis virsotni un tas ne tikai ietekmē mājsaimniecību pieejamību, bet arī bremzē nekustamā īpašuma tirgu."

Cikls beidzies?


Globālais nekustamo īpašumu bums attīstītajā pasaulē, izņemot Japānu, sākās pirms gadiem 15. Tolaik, pēc Padomju Savienības sabrukuma, rietumos bija zemi procentu maksājumi un niecīga inflācija. Vismaz tā uzskata toreizējais ASV Centrālās bankas vadītājs Alans Grīnspens. Zemas procentlikmes kļuva par galveno stimulu uzplaukumam Spānijas celtniecībā, kas bija viens no lielākajiem visā Eiropā. Šīs valsts būvfirmas sagādāja naudu 10% apmērā no valsts ienākumiem. Pērn Pireneju pussalas valstī tika uzbūvēti 726 tūkstoši jaunu māju, kas ir vairāk nekā Francijā, Vācijā un Lielbritānijā kopā, lai gan minētajās valstīs kopējais iedzīvotāju skaits ir piecreiz lielāks. Tieši celtniecība palīdzēja Spānijai pērn panākt ekonomikas pieaugumu 3,9% apmērā, kas ir lielākais kāpums kopš gadsimta sākuma.

Taču nu spāņus piemeklējuši grūtāki laiki. Vasaras beigās celtnieki būvēja par trešdaļu mazāk māju nekā gadu iepriekš. Spānijas Centrālās bankas vadītājs Migels Angels Fernandess Ordoness oktobrī brīdināja, ka celtniecības apjomu mazināšanās varētu ietekmēt cilvēku apņēmību tērēt naudu. To jau izjūtot autotirgotāji.

Īrijā, kur ekonomikas pieaugums, viesstrādnieku iebraukšana un zemās procentu likmes ļāva pēdējā desmitgadē četrkāršot māju cenas, bums iet uz beigām. Salīdzinoši mazajā salā pērn tika uzcelti 88 219 māju, taču šogad pieprasījums ir tik krasi sarucis, ka nākamgad būvnieki apņēmušies uzcelt vien 60 tūkstošus jaunu mājokļu. Tas varētu dot nopietnu triecienu viesstrādnieku biznesam. Celtniecībā ir nodarbināti 13% no visiem Īrijā strādājošajiem, ziņo laikraksts The Guardian. Ja būvēšanas apjomi saruks, daļa no viņiem kļūs lieki un varēs meklēt citu nodarbošanos vai doties atpakaļ uz dzimteni. Arī ekonomiskais pieaugums zaļajā zemē nākamgad būšot ap 2,7%, kas uz pārējās Rietumeiropas fona tomēr ir labs rādītājs.

Cieš buma valstis


No statistikas izriet, ka visplānāk klājas tām valstīm, kas nesen piedzīvojušas nekustamo īpašumu bumu. Piemēram, Vācijā, kur ekonomika stagnē jau vairākus gadus, māju cenas aug pamazām un Berlīnē dzīvokli var nopirkt krietni lētāk nekā Rīgā. Turklāt vācieši galvenokārt pērk tikai mājas, bet dzīvokļus lielpilsētās īrē. Tā rezultātā šajā valstī nekustamā īpašuma tirgū nav nopietnu problēmu.

Francijā burbuļa plīšanu novērš, neļaujot būvniekiem ieskrieties. Tur valdība iejaucas tirgū, ierobežojot jaunu māju celtniecību, tādēļ dzīvokļu jaunos projektos visiem gribētājiem nemaz nepietiek. No tā gan cieš patērētāji, jo par mājokļiem jāmaksā dārgi. Taču pircējiem draudzīga ir Francijas politika noteikt fiksētu procentu likmi, kas pasargā no tādiem pārsteigumu pilniem rēķiniem, kādu saņem spānis T.Gonsaless. Statistika rāda, ka jūlijā Francijā vidējā cena kritusies par 1,5 % salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā.

Daily Telegraph vēsta, ka milzīgs burbulis briest arī Rumānijas, Bulgārijas, Horvātijas un pat Krievijas tirgū. Polijā aina esot pat dramatiska, jo 2006.gadā jauno dzīvokļu cenas pieauga par trešdaļu. Vispār Austrumeiropā situācija esot līdzīga kā pirms 1997.gada Austrumāzijas krīzes, kas nobremzēja visa reģiona attīstību uz vairākiem gadiem.

Zīmīgi, ka eiropiešiem piemīt tendence aizņemties tik daudz naudas, cik vien tie spēj. Piemēram, Lielbritānijā var dabūt hipotekāro kredītu 130% vērtībā no mājas cenas, vēsta Financial Times. Daudzi to arī izmantojuši, un tagad ekonomisti secina, ka Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas iedzīvotāji vidēji ir paņēmuši pārāk lielu kredītu.

Savukārt pēc ilgstoša panīkuma beidzot sasparojies Āzijas tirgus. Piemēram, Singapūrā ceturkšņa laikā dzīvokļu cenas pilsētās pieaugušas par 6%. Dārgāki apartamenti kļuvuši arī Japānā, Filipīnās, Dienvidkorejā un Austrālijā. Par Ķīnu ir atsevišķs stāsts, jo strauji augošajā tirgū nekustamo īpašumu bizness patlaban ir viens no ienesīgākajiem. Statistika rāda, ka tur gada laikā dzīvokļu cenas kāpj par piektdaļu

Nekustamo īpašumu tirgus Eiropā

Francija. Kopš 1997.gada īpašumu cenas gājušas strauji augšup ar nelielu pauzi 2001.gadā. Kulminācija bija 2004.gadā, kad cenu gada pieaugums sasniedz 16%. Taču kopš pērnā gada beigām tirgū iestājies pieklusums.

Vācija. Lai gan ekonomiskā krīze šķiet pārvarēta, 2006.gadā tirgus bija sastindzis. Ja gadu iepriekš cenas bija pat kritušās, tad pērn tās palika nemainīgas. Iespējams, vainojamas mazliet pieaugušās procentu likmes hipotekārajiem kredītiem.

Ungārija. Pēdējos gados spēja izvairīties no tāda māju cenu pieauguma kā citur Austrumeiropā. Kopš 2004.gada tās kāpj vidēji par 5-7% gadā, kas ir niecīgs skaitlis salīdzinājumā ar divciparu pieaugumu gadsimta sākumā.

Īrija. Vēl pērn turpinājās lielais bums, kad māju cenas pieauga par 12%. Taču šogad, īpaši otrajā pusgadā, atvēsināti arī īri un tiek prognozēts, ka nākamgad tur tiks uzcelts par ceturtdaļu mazāk māju nekā pērn.

Itālija. Par spīti tam, ka Itāliju no trīs malām ieskauj siltas jūras un to uzskata par patīkamu vietu dzīvošanai, nekustamie īpašumi tur nav īpaši pieprasīti. Arī cenu pieaugums jau vairākus gadus ir mērens - ap 4%.

Nīderlande. Pērn māju cenas pakāpās par 6%, taču gada beigās parādījās pirmās panīkuma pazīmes. Dažās lielpilsētās kritās dzīvokļu cena un šogad tendence turpinās. Tiek ziņots, ka dažviet cilvēki nespēj pārdot savus mājokļus mēnešiem ilgi.

Polija. Pateicoties straujajai ekonomiskajai izaugsmei, poļiem iespējas tikt pie dzīvokļa par puslīdz normālu cenu ar katru dienu sarūk. 2005.gadā māju cenas pieauga par 28%, pērn - par 33%, un arī šogad dati varētu būt aptuveni tādi paši.

Spānija. Viens no apjomīgākajiem nekustamo īpašumu bumiem Eiropā šogad pietuvojies beigām vai vismaz strauji sabremzējies. Ja vēl pērn cenas pieauga par desmito daļu, tad šogad dažās pilsētās mājokļi kļuvuši lētāki.

Lielbritānija. Procentu izteiksmē cenu pieaugums joprojām ir solīds - ap 8,8, taču cenu pieaugums pēdējā pusgada laikā sarucis uz pusi. Vairākās valsts daļās pieprasījums pēc mājām samazinājies. Jāatgādina, ka 2005.gadā cenu pieaugums bija ap 15%. Tagad vidējā mājas vērtība ir 225 tūkstoši mārciņu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sociālajos tīklos jāuzmanās

Latvijā arvien vairāk dzirdam par krāpnieku nodarītajiem zaudējumiem. Šāgada pirmajā pusē tie pārsniedza desmit miljonus eiro.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses