Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā.
Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.
Jau ziņots, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.
Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.
Lūsis prasībā norādījis, ka Skonto AL, kam iepriekš piederēja īpašums Vecrīgā, Kaļķu ielā 3a, 510 kvadrātmetru platībā atzīts par maksātnespējīgu no 2004.gada 17.februāra. Tā paša gada 13.februārī 99/100 domājamās daļas pārdotas SIA Calculus par 1,98 miljoniem latu, bet 2004.gada 16.februārī pārdota atlikusī domājamā daļa uzņēmumam Calculus par 20 000 latu.
Saskaņā ar 2001.gada 16.maija pilnvarojuma līgumu abus iepriekšminētos īpašuma pārdošanas līgumus Skonto AL kā pārdevēja vārdā slēgusi Krājbanka.
Krājbanka kā pilnvarnieks īpašumu pārdevusi par diviem miljoniem latu, bet SIA Eiroeksperts Rīga 2003.gada 17.septembra vērtējumā nekustamā īpašuma vērtība 2003.gada 18.augustā norādīta 2,92 miljoni latu.
No minētā Lūsis secinājis, ka Krājbanka, rīkojoties pretēji likumā noteiktajam un pilnvarojuma līgumam, nav darbojusies ar lielāko rūpību un nav pārdevusi īpašumu par iespējami augstāko cenu, tādā veidā nodarot zaudējumus 920 000 latu apmērā.
Rīgas apgabaltiesa Lūša prasību 2011.gada 25.janvārī noraidīja. Viņš spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas pērn 12.decembrī lietu bija plānojusi skatīt apelācijas kārtībā, taču saistībā ar papildus pierādījumu izprasīšanu no Krājbankas lietas izskatīšana tika atlikta līdz 2012.gada 13.februārim, aģentūru LETA informēta tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
Jau ziņots, ka 2011.gada 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apturēja Krājbankas darbību un iesniedza tiesā tās maksātnespējas pieteikumu. Pieteikums līdz decembra beigām atstāts bez virzības trūkumu novēršanai.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Maksātnespējīgās Krājbankas administrators KPMG Baltics iesniegtajā maksātnespējas risinājumā lūdzis FKTK iespēju tuvāko septiņu dienu laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un pabeigt vispusīgi izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par tā ekonomisko pamatotību un risinājuma izdevīgumu Krājbankas kreditoriem. Kopumā KPMG Baltics saņēmis četrus Krājbankas sanācijas priekšlikumus.