Metāla armatūras cenu dubultošanās kopš pagājušā gada rudens infrastruktūras būvju, jo sevišķi tiltu izmaksas sadārdzina par 10—15%, sarunā ar Dienu lēš a/s Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Nedaudz mazāk tas ceļ daudzstāvu ēku būvizmaksas. Eksperti ir noskaņoti skeptiski pret metāla cenu būtisku kritumu ilgtermiņā, jo līdz ar rudeni atjaunosies ekonomiskā aktivitāte, un pieprasījums pasaules tirgū kāps.
Tieši infrastruktūras būves ar augstām drošības prasībām, kuru celtniecība pēc statistikas datiem Latvijā turpina augt, metāla cenu kāpums ietekmē visvairāk. A/s Latvijas tilti viens no pašlaik Latvijā ceļamajiem 10 objektiem ir jaunais Slāvu transporta mezgls, kur metāla armatūra kopā ar dzelzsbetonu būs galvenais stiprības garants.
"Pērn rudenī armatūra maksāja 300 latu par tonnu, pašlaik 600, un līdz gada beigām cena varētu kāpt līdz 700 latiem," stāsta A.Milovs, "tas objektu sadārdzinās par 10—15%. Ja tiltu celtu tikai no metāla konstrukcijām, šāds cenu kāpums to sadārdzinātu pat par 70%." Savukārt alumīnija profilu cena no pērnā rudens kāpusi par 20%.
Prognozē piesardzīgi
Pēc Starptautiskā Čuguna un tērauda institūta datiem, tērauda ražošana pasaulē jūlijā samazinājusies par 1,6%, iespējams, vasaras pieklusuma dēļ, secina portāls MetalTorg.ru. Starptautiskais Alumīnija institūts ziņo, ka šogad alumīnija ražošana pasaulē augusi par 5%. Credit Suisse analītiķis Maikls Šillakers paredz, ka ilgtermiņā turpināsies tērauda cenu kāpums, ko veicinās ierobežotie resursi un augošās jaunu rūpnīcu būves izmaksas. Tā dēļ cenas nule cēluši ražotāji ArcelorMittal un ThyssenKrupp.
Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka vidējās izejvielu cenas šobrīd, salīdzinot ar dekādes sākumu, ir daudz augstākas. Taču situācija nav tik skaidra: "The Economist indekss rāda, ka metāla cenas strauji kāpa līdz 2006.gada sākumam, augstāko punktu sasniedza 2007.gada sākumā, tad strauji krita, šā gada sākumā atkal teju sasniedza maksimumu, bet kopš tā brīža kritušās par 20%. Tas tāpēc, ka pasliktinājušās pasaules ekonomikas izaugsmes izredzes. Vidējā termiņā cenu pieaugumu var slāpēt Ķīnas ekonomikas pārslēgšanās no eksporta uz iekšējo pieprasījumu."
Kompensē citur
Lietišķās informācijas portāla nozare.lv eksperts Mārtiņš Apinis min, ka "līdz ar energoresursu cenu kāpumu sadārdzinājusies dzelzsrūdas ieguve un ražošana metālapstrādes nozarē". Šie apstākļi līdz ar pieprasījumu Ķīnā, kas vēl pavasarī turējies ļoti augstu, varētu neļaut tērauda cenām būtiski kristies.
Metāla konstrukciju cenas turpinās augt gan pasaulē, gan Latvijā, jo to ražošana ir energoietilpīgs process, un gāzes cenas kāpj, piekrīt SIA Merks celtniecības direktors Jānis Šperbergs. "Pašlaik metāla cenas nav būtiski palielinājušas būvniecības izmaksas, jo kopš 2007.gada samazinājušās darbaspēka izmaksas un būvniecības apjomi, palielinājusies konkurence starp uzņēmumiem, kas būvē metāla konstrukcijas, līdz ar to tie samierinās ar mazāku peļņu," stāsta uzņēmuma vadītājs. A.Milovs atklāj, ka būvniekiem patlaban lielas konkurences apstākļos "plānotā peļņa ap 5% ir labs rādītājs, un metāla cenas kāpuma dēļ var iekrist zaudējumos, tāpēc svarīgi, lai līgumā būtu iekļauta inflācijas kompensācija".
Divu par nodokļu maksātāju naudu uzsākto būvobjektu — Nacionālās bibliotēkas un Slāvu mezgla — izmaksas līdzšinējais metāla cenu kāpums tieši neietekmē, Dienai saka projektu pārstāvji. "Gaismaspils konstrukcijā metāla īpatsvars ir neliels — zem 5%," lēš būvdarbu vadītājs Valdis Koks. Turklāt līgumā jau paredzēts, kā aprēķinās sadārdzinājumu darbaspēka, mehānismu vai materiālu izmaksu kāpuma dēļ.
Līgums starp Rīgas domi un a/s Dienvidu tilts paredz, ka apmaksa par Slāvu mezgla būvdarbiem tiks veikta 15 gados, sākot no 2012.gada, kad objekts būs nodots ekspluatācijā, ņemot vērā inflācijas vai deflācijas koeficientus, Dienai skaidro Rīgas domes Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns.
Jāglābjas ar inovācijām
"Nesaprotu, kāpēc Latvijā viens kilometrs tilta maksā 2000 latu, bet Vācijā — tikai 1000 eiro," Dienai pauž kāds būvniecības profesionālis, kurš vēlas saglabāt anonimitāti. Nozares dalībnieku vidū secināts, ka Latvijā ir "tehnoloģijās kompetenti inženieri, bet slikta darba organizācija un zems darba ražīgums, kas sadārdzina procesus".
J.Šperbergs kā risinājumu cenu kāpumam nākotnē redz inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, konstrukciju pēcspriegošanu, kas pielietota Skanstes virsotnēs, kā arī alternatīvus materiālus armatūrai, piemēram, polimērus vai fibromateriālus. "Pašlaik vēl polimēri maksā dārgāk nekā armatūra, taču zinātne varētu attīstīt lētākas tehnoloģijas. Lielākas prasības būs konstruktoriem, kuriem jārod jauni risinājumi ar mazāku metāla izmantojumu, saglabājot konstrukciju nestspēju," teic speciālists.