Nomai tiks nodota administratīvā ēka ar jumta izbūvi 472,20 m2 platībā un trīs palīgēkas. Nomas līguma termiņš ir 10 gadi.
Švarcmuižas ēkas autors ir arhitekts Matiass Holsts, ēku komplekss ir celts 1872. gadā, tas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Nams veidots neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot Romas villas arhitektūru. Āgenskalns (Hagensberg) savu nosaukumu 17. gadsimtā ieguvis tieši no šīs muižiņas, jo agrāk tā saukta par Hāgenu muižu un Hāgenhofu.
Ēkas vēsture stāsta, ka 17. gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens tagadējā Daugavgrīvas ielā uzcēla nelielu muižiņu.
18. gadsimta sākumā par muižiņas īpašniekiem kļuva Bērensi. 1768. gadā ar šīs ģimenes pārstāvi Johannu Sofiju apprecējās Rīgas birģermeistars Ādams Heinrihs Švarcs, 1792. gadā viņš muižiņu mantoja, un tā turpmāk dēvēta viņa vārdā. Mantojuma nosacījumi gan paredzēja, ka muižiņai jāsaglabā nosaukums Hagenshof un to jāsaglabā Švarcu dzimtas īpašumā.
1786. gadā tā iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā.
19. gadsimta beigās muižas zemes sāka dalīt gruntsgabalos un pārdot apbūvei. 1853. gada dokuments liecina, ka uz Švarcmuižas zemē (t.i. Āgenskalnā) jau ir 292 māju īpašnieki. Tikai 1873 .gadā Švarcmuiža visā pilnībā pāriet Švarcu īpašumā.
Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas pilsēta savā īpašumā pārņēma arī Švarcmuižas neatsavināmo daļu. Trīsdesmitajos gados ēkā darbojās pilsētas 7. vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa.
Pēc 2. pasaules kara līdz septiņdesmitajiem gadiem ēku izmantoja PSRS armija. Pēc armijas aiziešanas ēka kādu laiku bija pamesta, līdz 1997. gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts arhīvs.
1997. gadā veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija, un tagad to izmanto Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija.