Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.
Problēma mēra teiktajā ir diagnosticēta pilnīgi pareizi – Čaka ielā pirmo stāvo skatlogi ir gandrīz tukši. Brīvības ielā mūsu uzņēmuma īpašumā bija nonākušas komerctelpas, kuras mēģinājām izīrēt. Šīs darbības rezultāti nebija sevišķi iepriecinoši – triju gadu laikā par tām izrādīja interesi varbūt kādi pieci klienti. Tas vien parāda, cik neinteresanta palikusi Brīvības iela uzņēmumiem. Šādam intereses trūkumam ir ļoti konkrēts iemesls – proti tas, ka pie veikaliem un birojiem, kas būtu izvietoti tajā Brīvības ielā daļā, kas atrodas vēsturiskajā centrā, klienti nespētu piebraukt un apstāties, jo Rīgas vadība pēdējos gados ir pārāk aizrāvusies ar idejām, ka visi rīdzinieki brauks ar velosipēdiem vai staigās ar kājām, neskatoties uz to, ka realitāte liecina par pilnīgi pretējo – cilvēki novērtē ērtības un vēlas pārvietoties ar automašīnām.
Vai šai problēmai ir risinājums? Jā, ir un kaut ko līdzīgu šādam risinājumam es nesen novēroju Berlīnē. Lielu četru joslu ielu var pārveidot par trīs joslu ielu, kurā vidējā josla ir mainīga virziena josla – līdzīgi kā tas jau īstenots uz Vecmīlgrāvja tilta. Vienu atbrīvoto joslu varētu izmantot, lai ierīkotu automašīnu apstāšanās joslu preču piegādei un, iespējams, īslaicīgām stāvvietām. Ja cilvēkiem būtu iespēja legāli apstāties un nopirkt, piemēram, kafiju un kruasānu, tad viņi to, iespējams, arī darīs – tātad parādīsies uzņēmējdarbības attīstības iespēja, taču ja tādas nav – arī uz uzņēmējdarbības attīstību grūti cerēt.
Otra iespēja, kuru varētu izmantot ir domāt kā atjaunot pietiekamu daudzumu autostāvvietu ap Rīgas centru. Paskaidrošu – es, piemēram, dzīvoju klusajā centrā un blakus manai dzīvesvietai uz trotuāra atrodas sešas dažādu restorānu un kafejnīcu terases. Vasarā tas ir ļoti labi, visiem patīk sēdēt ārā un Rīga šajā periodā ir arī tukšāka – tas īpaši netraucē. Bet kādēļ nevar likt šīs terases novākt ziemas periodā, kad tās vienkārši aizņem vietu? Tas radītu iespējas cilvēkiem novietot mašīnu pie mājas. Mēs gribam būt ļoti zaļi, bet kaut kā esam aizmirsuši, ka Latvijā ziemās temperatūra var sasniegt mīnus 10 – 25 grādus. Ja man šāda aukstā rītā jādabū mazi bērni uz skolu vai bērnudārzu, diez vai es to darīšu ar divriteni vai kājām un pat ne ar sabiedrisko transportu, ja vien būs iespēja braukt ar mašīnu. Tātad – ir vajadzīgas iespējas novietot automašīnas centrā un pilsētas vadībai jādomā kā to izdarīt. Cik nu zinu, Rīgas Domei joprojām pieder pietiekami daudz zemes ap Rīgas centru un to varētu izmantot daudzstāvu autostāvvietu ierīkošanai.
Trešā iespēja ir atgriezties pie Rīgas metrobusa idejas, kas dažus gadus atpakaļ tika skaļi apspriesta, bet tagad šīs runas ir apklusušas, šķiet, izmaksu dēļ. Taču tā patiešām bija ideja, kas varētu vismaz daļu rīdzinieku noteiktā maršrutā pārsēdināt no automašīnām sabiedriskajā transportā, jo šāda pārvietošanās būtu ātrāka un ērtāka nekā privātais transports. Šobrīd šis risinājums var šķist dārgs, bet 20 – 30 gadu perspektīvā tas atmaksātos.
Ceturtā iespēja saistīta dzīves kūsāšanu pilsētā un, ņemot vērā latviešu zemo dzimstību, tas panākams tikai ar tūrisma palīdzību. Rīgā dzīvo ap 700 tūkstošiem cilvēku un gadā to apmeklē ap miljons tūristu. Portugāles galvaspilsētā Lisabonā – trīs miljoni iedzīvotāju un 26 miljoni tūristu gadā, kaut gan Lisabona, manuprāt, nav īpaši interesantāka par Rīgu. Rīgai būtu nopietni jādomā par to, ar ko pilsēta spēj izcelties un piesaistīt tūristus un jāiegulda nauda tūristu piesaistē. Gribu minēt tikai vienu šādu iespēju un tā ir saistīta ar Daugavas izmantošanu. Piemēram, pastāv tāds Latvijas uzņēmums “pontoni.lv”, kas uzstāda ēkas uz ūdens - vairākas tādas jau ir uzstādītas. Taču Rīga neatļauj šādas ēkas uzstādīt Daugavā, neskatoties uz to, ka tam ir komerciālas perspektīvas un tas varētu izraisīt gan vietējo, gan tūristu interesi. Ja Amsterdama var būt slavena ar saviem 10 metrus platajiem kanāliem un tajos var likt mājas uz pontoniem, tad kāpēc gan Rīga nevarētu būt slavena ar to, ka tai cauri plūst vairākus simtus metru plata upe un uz šīs upes var paēst vakariņas?
Visbeidzot, piektā iespēja saistīta ar dažādiem pasākumiem. Gribu neņemt cepuri to cilvēku priekšā, kuriem izdodas atvest uz Rīgu rallija “WRC” čempionātu, ātrumlaivu sacīkstes Daugavā, mūzikas un kino festivālus, kas spēj piesaistīt lielu interesi un atdzīvina arī uzņēmējdarbību pilsētā. Man šķiet, ka Rīgai būtu vairāk jāatbalsta šādi uzņēmēji.