Samērīguma principam šajā gadījumā būtu jānodrošina līdzsvars starp sabiedrības interesēm, tai skaitā valsts budžeta iespējām, un nepieciešamību nodrošināt bijušajam Valsts prezidentam likumā noteiktās sociālās garantijas, portālam Diena.lv sacīja Prezidenta kancelejas preses pārstāvis Mārtiņš Drēģeris. Tāpat jāizvērtē, vai pašreizējā likuma redakcijā izvēlētie līdzekļi, piemēram, dzīvokļa piešķiršana lietošanā ir piemēroti mērķa - piešķirt bijušajam Valsts prezidentam atbilstošu sociālo nodrošinājumu, sasniegšanai. M.Drēģeris norāda, ka tiks vērtēts, vai šo mērķi ir iespējams sasniegt ar cita veida nodrošinājumu, taču konkrētāks skaidrojums par likumprojektu tiks sniegts rudenī, kad to plānots iesniegt Saeimā. Politologs Ivars Ījabs uzsver – bijušo prezidentu tēriņi šobrīd pārsniedz jebkādas saprāta robežas, tāpēc tos būtu nepieciešams ielikt noteiktos rāmjos. Viņš norāda, ka Prezidenta kancelejas piedāvātie likuma grozījumi šīs lietas ļautu noregulēt. “Acīmredzot Latvijā atrašanās prezidenta amatā izdara kaut kādas ļoti nozīmīgas transformācijas cilvēka psiholoģiskajā uztverē un viņi zaudē jebkādu mēra sajūtu, un domā, ka valsts budžeta pirmais uzdevums ir nodrošināt bijušos prezidentus ar mašīnām un dzīvokļiem,” kritiku neslēpj I. Ījabs. Arī Providus pētniece, politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka šādos gadījumos konkrētu kritēriju esamība nāktu par labu, jo šobrīd neesot nekādu atskaites punktu, lai vērtētu, vai pusmiljons latu dzīvokļa iegādei prezidenta vajadzībām ir pārmērīga summa. Viņa gan piebilst, ka dzīvoklis bijušajam prezidentam ir vajadzīgs, turklāt tam jābūt arī tādā platībā, lai to varētu izmantot reprezentācijas vajadzībām.Diena jau rakstījusi, ka bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram iecerēts pirkt dzīvokli par 484,9 tūkstošiem latu. Lai gan izskanējuši pārmetumi, ka dzīvokļa cena ir pārāk liela, uzņēmēja Irēna Pulkinena, no kuras iecerēts dzīvokli pirkt, norāda - tā esot tirgus cenas zemākā robeža.Uzņēmēja arī apgalvo, ka aptuveni 3500 eiro par kvadrātmetru esot tuvu zemākajai tirgus cenai, un šobrīd viņa dzīvokli par tādu cenu vairs nepārdotu. “Tad, kad es piedalījos konkursā, man bija citi apstākļi, bija nepieciešamas finanses vienam projektam. Šo jautājumu es atrisināju, un, godīgi sakot, ja es varētu atkāpties, es par šādu cenu tagad nepārdotu. Bet nu, kas noticis, tas noticis,” viņa teica Dienai.Likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 10.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts lietošanā vienu valsts dzīvokli. Minētā dzīvokļa izvēles procesu nosaka Ministru kabineta 2011.gada 7.jūnija noteikumi Nr.442 „Kārtība, kādā personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, tiek nodrošinātas sociālās un citas garantijas”. Dzīvokli izvēlas komisija un tā iegādi veic VAS Valsts nekustamie īpašumi.Likums šobrīd neparedz iespēju dzīvokli nepirkt. Iegāde vienmēr ir saistāma ar noteiktu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Apspriežot konkrētu iegādes darījumu, būtu jānošķir divas situācijas - cik pats darījums ir izdevīgs un vai sabiedrība vispār tādu akceptē, neatkarīgi no summas variācijas.
Prezidenta kanceleja rosinās izvērtēt, vai bijušajiem prezidentiem jāpiešķir dzīvoklis
Valsts prezidenta kanceleja šā gada rudenī plāno Saeimā iesniegt likumprojektu, kas veicinātu samērīguma principa ievērošanu Valsts prezidentu sociālo un citu garantiju nodrošināšanas kārtībā, informē Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Arī portāla Diena.lv aptaujātie eksperti norāda, ka nepieciešams izstrādāt kritērijus, kas ļautu izvērtēt, cik lielas naudas summas būtu pieņemami tērēt bijušo prezidentu vajadzībām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.