Investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa, Prudentia partnera skats attiecībā uz nekustamo īpašumu jomu Latvijā ir piesardzīgs. Tam pamatā ir neiepriecinošā demogrāfiskā situācija rokrokā ar augstajiem emigrācijas rādītājiem, kā arī ne visai spožās ekonomikas izredzes. Maksātspējīga pieprasījuma Latvijā tikpat kā nav, atskaitot termiņuzturēšanās atļauju tīkotājus. Cilvēki vai nu jau ir nopirkuši īpašumu, vai arī ilgi vēl nevarēs tādu iegādāties, un daudzi negaida, bet jau tagad dodas uzlabot dzīves apstākļus ārpus valsts, viņš sacīja.
Nekustamā īpašuma fonds Latvijā ir ļoti liels. Daudzi īpašumi ir tur, kur neviens negrib dzīvot un arī nedzīvos, uzskata Ģ. Rungainis. Puslīdz «pieklājīga» vieta ir Rīga, taču patiesībā tā ir salīdzināma ar tārpu sagrauztu sēnes kātiņu. Apkārt mikrorajoni, pa vidu – centrs, vietējā «hārlema», jo, ja paskatās augstāk par pirmā stāva līmeni, centrā vismaz puse māju netiek izmantota.
Nekustamā īpašuma tirgus cikls ir vidēji 18.3 gadi, tagad jaunos projektu attīstīt zināmā mērā varot vērtēt kā vājprātu. Savukārt nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji nav tik pesimistiski noskaņoti. Redzu tikai vienu izteikti negatīvu faktoru – demogrāfisko situāciju, pauda Ralfs Jansons, ASV investīciju fondu grupas NCH nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma SIA Domuss valdes priekšsēdētājs. Divi citi esot pozitīvi faktori un vēl divi ir uz jautājuma zīmes.