Par izsoles likumību un rezultātu sūdzība ir iesniegta Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā un Augstākās tiesas Senātā, informēja Vītols.
"Tāpat ir iesniegtas vēl divas sūdzības - procesuālā kārtībā Rīgas Apgabaltiesā pārsūdzētas tiesu izpildītāja Andra Spores darbības līdz izsolei, savukārt Rīgas Centra rajona tiesā iesniegta sūdzība par nerēķināšanos ar Sapņu fabrikas esošo nomnieku interesēm," sacīja Vītols.
Viņš piebilda, ka patlaban, kamēr iesniegtās sūdzības netiek izskatītas, izsoles rezultāti nevar tikt apstiprināti.
Jau ziņots, ka 17.jūlijā izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss Sapņu fabrika, informēja tiesu izpildītāja Andra Spores birojā.
Nosolīto cenu tiesu izpildītāji neatklāj, kā arī neatklāj, kas īpašumu ir iegādājies. Mēneša laikā izsoles uzvarētājam ir jānorēķinās par iegādāto objektu.
Vītols sacīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra - un Sapņu fabrika tika nosolīta par 600 500 latiem.
"Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā," norādīja Vītols.
Viņš piebilda, ka arī izsoles rīkošana nav likumīga, jo Latvijas Hipotēku un zemes bankas parāda piedziņas prasību pret Sapņu fabriku izskatīja Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. "Saskaņā ar Civillikumu šķīrējtiesas nevar izskatīt strīdus, kuros viena no pusēm ir valsts vai pašvaldību iestādes, vai arī valstij vai pašvaldībām piederoši uzņēmumi," norādīja Vītols.
"Valsts bankai prasība pret uzņēmumu bija jāiesniedz valsts tiesā. Tāpat Sapņu fabrika jau nedēļu mēģināja vienoties ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par izsoles atlikšanu, jo mums ir sarunas par kredīta refinansēšanu citā bankā pilnā apjomā, tomēr atlikt izsoli neizdevās," sacīja Vītols.
Tāpat Latvijas Hipotēku un zemes banka, pieprasot rīkot izsoli, nav ņēmusi vērā to, ka Sapņu fabrikā ir nomnieki, kuriem nomas līgumi ir noslēgti līdz 2020.gadam. "Arī nomnieki jau ir iesnieguši tiesā prasību nostiprināt viņu nomas līgumus Zemesgrāmatā," sacīja Vītols.
Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, izsolē tika piedāvāts objekts, kurā ietilpst 5064 kvadrātmetrus liels zemesgabals Lāčplēša ielā 101, kā arī četras ēkas. Izsoles sākumcena noteikta 570 500 latu apmērā.
Izsolē iegūtos līdzekļus plānots novirzīt "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" izsniegtā kredīta 830 000 latu apmērā dzēšanai.
Vītols sarunā ar laikrakstu "Bizness&Baltija" skaidroja, ka problēmas ar parādu atgriešanu saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp servitūtu, kas liedz "Sapņu fabrikai" izmantot 300 kvadrātmetrus kompleksa teritorijā. "Mums jau desmit gadus ir tiesvedība ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Servitūts ir būtiski ierobežojis mūsu iespējas īstenot uzņēmējdarbību," apgalvo Vītols.
2001.gadā dibinātā "Sapņu fabrika" pērn strādāja ar 96 500 latu apgrozījumu, kas bija par 20,5% mazāk nekā 2010.gadā. Uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 30% - līdz 83 200 latiem.
Lielākie uzņēmuma īpašnieki ir Vītols (37,73%), Līvija Vītola (34,61%), kā arī Maija Vītola (23,9%), savukārt Uldim Bartkevičam pieder 1,22%, Zanei Straumei un Osvaldam Rudzātam - pa 1,27% kapitāldaļu, liecina "Firmas.lv" informācija.