Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Ūdenszirnekļa māja tauvā

Ārvalstu ostas pilsētu peldošo namu ­romanti­kas ienākšanu Latvijā kavē gan atbilstīgas piestātņu infrastruktūras, gan normatīvu trūkums.

Es arī gribētu tā dzīvot, brīvi kā albatross, nopūšas mana ceļabiedrene, kad braucam garām Kopenhāgenas kanālos pietauvotajiem peldlīdzekļiem, kuru vairākums nepārprotami ir pastāvīga mājvieta to īpašniekiem. Zviedrijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā ūdenstilpņu krastos ierasta aina ir ne vien kuģīši vai jahtas, bet arī peldošas mājas, kas apvieno sevī jūras romantiku un mūsdienīgu dzīvesvietu.

Arī mūsu valstī ir cilvēki, kuri gribētu šādi dzīvot, tomēr likumdošana ne tikai neparedz šādu ēku noteikumus, bet vispār neko nemin par peldošiem namiem. Dienas aptaujātie eksperti domā, ka Latvijā, par spīti jūras valsts statusam, šāds dzīvesveids īsti neatbilst izplatītajam mērķim "savs kaktiņš - savs stūrītis zemes". Tomēr normatīvo aktu papildināšana būtu noderīga, lai pilsētu ūdensmalās varētu veidot sakārtotu darījumu un sabiedrisko vidi.

Cits dzīvesstils


Ārvalstīs izveidojušās peldošo māju tradīcijas rāda, ka tās ir prestiža lieta, liecība par īpašnieka individuālu dzīves stilu - Zviedrijā gribētāji pat gaida rindā, lai pie tādām tiktu, Dienai stāsta nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma SIA Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. Firma ir viena no iniciatoriem Rīgas ūdensmalu aktīvākai izmantošanai gan sabiedriskām vajadzībām, gan plānojot nākotnē veidot peldošo namu projektus. "Tādi nami mūsdienu stresa nomocītajam pilsētniekam nodrošina unikālu iespēju - baudīt saikni ar dabu un lieliskus skatus uz ūdens klajumiem," domā V.Rozenbergs.

Peldošā dzīves telpa var būt ekskluzīvs produkts, uzskata SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums (JAU) valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš. Viņaprāt, tam piemērotākās vietas varētu būt iepretim Vecrīgai, pie AB dambja, Klīversalā un Ķīpsalā. Eiropā peldošās mājas tiek paredzētas pilsētas plānojumos, tām izbūvē speciāli aprīkotas krastmalas.

Biroja DEPO projekts arhitekts Ervins Krauklis Dienai atzīst, ka peldošās mājas ir modes lieta, tomēr viņam "joprojām ir mīkla, kāpēc Latvijā kā jūras valstī ūdensmalu izmantošana ir tik bēdīgā situācijā". "Tas galvenokārt sakāms par mazajām jahtu ostām, kur nav ne kārtīgu piestātņu, ne viesnīcas un kafejnīcas kuģotājiem. Šajā ziņā mums piemērs varētu būt kaimiņi igauņi. Iespējams, dzīvošanai uz ūdens vajadzīgi savādāki cilvēki, latviešiem ir cita mentalitāte un tradīcijas. Piemēram, Holandē peldošo māju popularitāti nosaka nelielā zemes platība - dzīvot uz ūdens tur vienkārši ir lētāk."

Šūpas un kanalizācija


Latvijā peldošās mājas varētu būt labas vasaras mītnes, piemēram, pie ezera, bet mūsu klimatā problemātiska būtu upes aizsalšana ziemā, jo tas prasa papildu nodrošinājumu infrastruktūrai, domā E.Krauklis. V.Rozenbergs atzīst, ka cilvēkam, kas izvēlēsies peldošu māju, jārēķinās ar dažām īpatnībām - ūdeņiem raksturīgo šūpošanos, iesalšanu ledū ziemā.

Biroja 8am arhitekts Juris Lasis Dienai uzsver, ka peldošajām ēkām vajadzīga infrastruktūra, kādas ūdeņiem bagātās Latvijas piekrastēs nav, - elektrības, ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumi, modernās telekomunikācijas. V.Māziņš teic - tam varētu līdzināties labi aprīkotās jahtu piestātnes, kas sezonas laikā nodrošina atbilstīgu servisu un paredzētas Andrejsalas detaļplānā. Šīs teritorijas attīstības mērķis ir padarīt peldošos objektus publiski pieejamus, ierīkot uz ūdens kafejnīcas, informācijas centrus, tirgotavas, lai tā būtu pievilcīga visiem iedzīvotājiem, uzsver JAU vadītājs.

V.Rozenbergs aprēķinājis, ka peldošās mājas Eiropā nav lētas - parasti tās maksā virs 3000 eiro par kvadrātmetru, jo prasa daudz sarežģītāku tehnisko izbūvi. Šādu māju ražošanas tehnoloģijas ārvalstīs ir maksimāli drošas, tāpēc speciālisti iesaka izvēlēties jau pārbaudītus projektus, bet nemēģināt pašam būvēt šādu namu.

Plāni ir, noteikumu nav


Immostate eksperti izpētījuši, ka Latvijā netrūktu cilvēku, kas vēlētos kļūt par peldošas mājas saimniekiem un var to atļauties. Kā informē V.Rozenbergs, Lielbritānijā interese par peldošām mājām augusi proporcionāli iedzīvotāju maksātspējai: "Augot labklājībai, aug cilvēku interese netradicionāli apspēlēt dzīves telpu un izpaust sevi kā radošu personību." Tomēr Dienas aptaujātie speciālisti ir vienisprātis, ka atbilstīgi iekārtotas un aprīkotas vietas, kur piestāt peldošām mājām, Rīgā nav un tik drīz nebūs, jo šādu būvju normatīvus neparedz Latvijas likumdošana - tās nav minētas nedz Būvniecības likumā, nedz Vispārīgajos būvnoteikumos. Vienīgi Aizsargjoslu likumā ietverts termins peldošās celtnes, taču nav atšifrējuma, kādas tās ir un vai tām jābūt noteiktā veidā reģistrētām zemesgrāmatā.

Ideja par peldošu māju tapšanu Rīgā pagaidām ir izskanējusi vien kā ierosinājums, bet noteikta pieprasījuma nav bijis, Dienai stāsta galvaspilsētas domes attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa. Tomēr departaments uzņēmies iniciatīvu rosināt likumdošanas papildināšanu, lai noteiktu ūdenstilpņu malu - aizsargjoslu - izmantošanu gan privātos, gan sabiedriskos un ražošanas nolūkos.

J.Lasis uzsver, ka likumdošanas papildinājums būtu komplekss - jānosaka ne tikai kārtība, kā šādas ēkas celt, kā piestiprināt krastam, kā pieslēgt infrastruktūru un komunikācijas, kā garantēt ugunsdrošību, bet arī kā definēt un reģistrēt īpašumtiesības, ja peldošā māja atrodas nevis privātas, bet publiski pieejamas ūdenstilpnes malā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses