Idejas ir, bet nākotnei
Daži uzņēmumi šās sezonas projekta Dienas starts ietvaros vien plāta rokas. Elīna Pļaveniece stāsta, ka viņas bērnudārzs Dūdiņdārzs īsti tā kā neko eksportēt nevar – biznesa joma nav tam atbilstoša. ''Es drīzāk importēju, ievedu veselu konteineru ar rotaļlietām no Anglijas, jo tur tās izdevās sagādāt krietni lētāk,'' Elīna smaidot saka.
Rīgas DJ skolas dibinātāja Kristiāna Kalniņa stāsta, ka, sākot biznesu, protams, bija vīzija kādreiz nākotnē atvērt franšīzes Lietuvā un Igaunijā. Tomēr vispirms esot jānostāda bizness uz kājām tepat Latvijā.
''Draugi ieteica importēt apmācāmos no Lielbritānijas, rīkojot tematiskas dīdžejošanas ekskursijas, bet arī šis projekts prasa lielus līdzekļu ieguldījumus, un man ir šaubas, vai tas sevi atpelnītu,'' par saviem apsvērumiem stāsta uzņēmēja.
Līdzīgus tūristu izklaides pasākumus bija plānojusi arī Diāna Ozoliņa, savai autonomai piesaistot ceļotājus, kas gribētu braukt gida vadītās ekskursijās. Varbūt tas nebūtu gluži eksports, bet vismaz kaut kāda naudas plūsma no ārzemnieku makiem pavisam noteikti. Tomēr šeit gadījās ķibele. ''
Bijām plānojuši šīm ekskursijām izmantot to auto, ko pirkām, bet, kā zināms, mašīna visu vasaru nostāvēja remontā,'' stāsta uzņēmēja. Tagad gan busiņš beidzot ir saremontēts – tam ir nomainīts dzinējs. Tomēr ziemas sezonā sākt ekskursijas uzņēmēju pāris Diāna un Uldis Ozoliņi pagaidām vēl nedomā.
Izlūki no Ķīnas un Londonas arābi
Visnopietnāk eksporta tirgu iekarošanai ir pievērsies dzintara tekstila ražošanas uzņēmums Ambline. Firmas pārstāvis Edgars Dzalbe stāsta par braucieniem uz Oslo un Londonu, par Vidusāzijas tirgu apgūšanu un par investoru piesaisti no Norvēģijas. ''Ir jāsaprot, ka noieta tirgu atrašana ārzemēs ir ilgs, garš maratons. No pirmā aizsūtītā parauga līdz reālai preču un naudas plūsmai, ja paveicas, var paiet pusgads, bet var paiet arī trīs gadi. Un tas ir jāierēķina, lai nesanāk situācija, ka, veicot šo distanci, kādā brīdī vienkārši un triviāli beidzas nauda,'' Edgars klāsta.
Pie Ambline Ventspilī nesen viesojušās delegācijas no Ķīnas. ''Sapirkās paraugus, aizbrauca, bet pagaidām nekādu ziņu. Tiesa gan, viņi nebija īstie lēmumu pieņēmēji, drīzāk izlūki,'' Edgars stāsta. Tagad viņš ir izveidojis kontaktus ar Londonas arābiem, un pirmās tikšanās ir bijušas veiksmīgas. Konkrēti kādas vienošanās ir panāktas, uzņēmējs gan īsti nestāsta, saka, ka skaitīt cāļus vēl ir pāragri. ''Pateikšu vien to, ka arī mētāties uz visām pusēm un mēģināt ielīst visās valstīs pēc kārtas ir pilnīgi lieki. Vajag izvēlēties labāko variantu un koncentrēties uz to. Un, pirms tērēt divdesmit tūkstošus par dalību kādā starptautiskā izstādē, vispirms aizbraukt uz šo izstādi kā apmeklētājam. Varbūt nav vērts tērēties un stendam domāto naudu labāk ieguldīt citur,'' uzņēmējs stāsta.
Taustās un meklē iespējas
Sapnis par eksportu ir arī Indulim Uškānam no galdniecības uzņēmuma Imelh. Viņš cer eksportēt mēbeles. Tiesa, lai to darītu, vēl ir ejams tāls ceļš, kas sastāv no maziem, maziem solīšiem. Kaut vai tik banāliem kā telpu apkure ziemā, kas nule kā ir atrisināta, vai gatavu mēbeļu paraugu izgatavošana, lai potenciālajam pircējam būtu kāda sajēga, par ko vispār ir stāsts. ''Notiek čamdīšanās,'' atzīst uzņēmējs, ''notiek izzināšana, meklējumi, iespēju meklēšana. Kam taisīt paraugus, kam tos sūtīt. Sarakstos ar cilvēkiem Anglijā. Galvenokārt meklēju kontaktus caur pazīstamajiem, sadarbojos arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.''
''Māmiņu tīkls'' ārzemēs
Par to, ka arī uzņēmums Linden & Oak varētu eksportēt savus bērnu ekokokvilnas apģērbus uz ārzemēm, domā uzņēmēja Zane Ruģēna-Bojāre. ''Brīdī, kad mēs, Linden & Oak, būsim gatavi apsvērt eksportu, plānoti divi sagatavošanās darbi. Paralēli vizītei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, lai konsultētos ar ekspertiem un nopietni ķertos pie kādas konkrētas eksporta tirgus valsts izpētes, daži drēbīšu komplekti ceļos uz tādām valstīm kā Zviedrija, Īrija, Anglija, Norvēģija, Vācija un pat Puertoriko un Japāna. Jo mūsu uzņēmumam ir jau izveidojies ''māmiņu tīkls'' ārvalstīs, kuras labprāt piedāvātu drēbītes vietējiem veikaliņiem,'' Zane stāsta.
Tomēr, lai tur nonāktu, vispirms ir jāatrisina vesela kaudze ar dažādām sadzīviskām problēmām tepat uz vietas Latvijā, piemēram, jāiedabū izkrāsojamo kreklu un flomāsteru komplekti veikalos līdz brīdim, kad sāksies pirmssvētku iepirkšanās drudzis.
Eksperta komentārs: Ne visu var izstāstīt Skype
Ivars Beitāns, uzņēmuma Aerodium dibinātājs: ''Mana eksporta pieredze sākās pirms 20 gadiem, kad dibinājām uzņēmumu. Sākās gandrīz bez naudas, caur paziņām cenšoties pierunāt ārzemniekus strādāt kopā ar mums. Tas iedeva lielisku pieredzi – kā uzrunāt, kā sadarboties, kā pierunāt veidot kopīgu biznesu. Vispār pirmos piecus gadus mūsu bizness balstījās tikai uz draugu un paziņu savstarpējām saitēm. Kad tā lieta sāka aiziet, tikai tad sākām braukāt uz izstādēm. Dalība tajās nav lēta. Piecas izstādes kopā mums izmaksāja ap simts tūkstošiem. Turklāt, lai nodibinātu un uzturētu ārzemju kontaktus, ir daudz jābraukā – rēķināju, ka šādiem biznesa ceļojumiem esam iztērējuši tuvu pie 200 tūkstošiem. Bet bez tā iztikt nevar – ne visu var izstāstīt pa Skype, un daudzās valstīs, piemēram, ASV, tevi neņems vērā, ja pie viņiem neaizbrauksi personīgi.''