Viņš sāka staigāt pa darba intervijām ar nolūku saprast, ko darba devēji īsti vēlas un sagaida no jauniešiem. "Sapratu, ka divas lietas, kuru jaunam cilvēkam bieži nav. Viena ir pieredze, otra – mērķis, tas, kāpēc jaunietis vispār piesakās darbā, ko viņš ar to grib sasniegt, ko domā darīt tālāk. Tāpat darba devējs skatās, kā jaunietis ar viņu runā, kā māk sevi pārdot." Rihards novērojis, ka lielākajai daļai jauniešu mērķa nav, viņi pat 12. klases beigās vēl nezina, ko vēlas, un par labu kādai profesijai izšķiras, vecāku mudināti vai tāpēc, ka tajā labi maksā. Domājot, kā jauniešiem palīdzēt, Rihardam dzima ideja par biedrību Jauniešu kustībai. Kopš pavasara tā jauniešiem piedāvā praktiskas apmācības, kas ar neformālās izglītības un koučinga metodēm ļauj viņiem kļūt mērķtiecīgākiem un arī konkurētspējīgākiem darba tirgū.
Mainās pat tusētāji
Savu ieceri Rihards apsvēra vairākus gadus, bet pērn rudenī ar to pieteicās organizācijas Junior Achievement (JA) jauniešu Līderu programmā. Tieši dalība tajā viņu stimulējusi tikt līdz idejas praktiskajai realizācijai. "Lielākais ieguvums man programmā ir sadarbība ar mentoru un kouču," Rihards spriež. Koučs palīdzējis nospraust mērķi – martā visam jāsāk notikt –, savukārt mentors devis vērtīgus padomus un palīdzējis pieslīpēt ieceri. Rihards savā biedrībā arī savācis septiņu cilvēku komandu, kur aktīvākie ir trīs – viņš pats, Mareks Jansons, kurš atbild par IT un vizuālo pusi, un projektu vadītājs Roberts Uibo. "Visu darām kopīgi. Ideja un sākums ir mans, bet tālāk attīstīties es viens nevaru, tāpēc ir labi, ja ir uzticama komanda," saka Rihards.
Martā biedrība Jauniešu kustībai sāka pirmo apmācību kursu, pēc tam noticis vēl viens. Kurss ilgst sešas nedēļas, kopumā ir 12 nodarbību. Šoruden plānots uzsākt uzreiz divus šādus kursus vienlaikus. "Mans lielais mērķis, kāpēc es to vispār daru, – lai ikvienam jaunietim no 15–16 līdz 22 gadiem būtu iespēja iegūt darba pieredzi reālā uzņēmumā. Mūsu apmācības jau ir izgājuši 45 jaunieši, un patlaban puse no viņiem strādā vai ir praksē, citi piedalās kādos projektos u. tml. Jaunieši pēc šī kursa saprot – nevar vienkārši sēdēt un gaidīt, ka viss pie viņiem atnāks, bet ir jāiet un jādara pašiem," Rihards klāsta. Kā piemēru tam, ka biedrības apmācībām ir efekts, viņš min kādu savu paziņu, kurš no "rajona čaļa" – tusētāja, kurš nevarēja atrast darbu un nezināja, kas viņam patīk, – nu kļuvis par sekmīgu pārdošanas jomas darbinieku kādā uzņēmumā, sācis lasīt grāmatas. "Galvenais, ka viņš ir mainījis domāšanu, sapratis, ka, turpinot tikai tusēt, viņš diez vai dzīvos tā, kā grib dzīvot."
Pastāsti par sevi!
Biedrības rīkotās mācības nosauktas par Atspēriena punktu, un Rihards uzsver, ka tajās 90% ir praktiska darbošanās un tikai 10% – teorija. Šādu pieeju – "mācies darot" – viņš apguvis JA Līderu programmā un turpat arī iepazinies ar vairākiem koučiem, kurus tagad piesaistījis savas biedrības norisēm.
Atspēriena punkta kurss sākas ar iepazīšanos, kuras uzdevums ir jauniešus atvērt komunikācijai. Nākamajā nodarbībā – sevis prezentēšana. "Nemācām, kā tas jādara, bet liekam jauniešiem pašiem par sevi stāstīt. Tas ir jebkurās darba pārrunās – vienās trīs minūtes, citās desmit sekundes, bet ir jāpaspēj par sevi pastāstīt pēc iespējas kvalitatīvāk, pārliecinošāk. Ar šo rīku izstumjam jauniešus no komforta zonas, un tieši tajā brīdī viņi mācās," Rihards teic. Vēl viena nodarbība veltīta praktiskai CV veidošanai, turklāt īpašā, radošā un dizainiski atraktīvā formātā – "lai izceltos starp citiem CV, piesaistītu darba devēja uzmanību". Apmācībās jaunieši arī prezentē, "pārdod" cits citu, līdztekus cenšoties rast atbildi uz jautājumu, ko darba intervijās bieži uzdod darba devēji, – kāpēc man pieņemt darbā tevi, nevis kādu citu? Nodarbībās ar jauniešiem daudz strādā profesionāli kouči, arī uzņēmēji, runājot par mērķiem un to nepieciešamību, liekot jauniešiem sastrādāties komandā un sadzirdēt arī citu viedokļus, palīdzot viņiem saprast pašiem sevi un to, kā komunicēt ar atšķirīga tipa cilvēkiem, vadot sagatavošanos darba pārrunām. Tieši darba intervija ir visa apmācību kursa noslēgums, kad jauniešiem pretī sēž reāli uzņēmumu pārstāvji no visdažādākajām nozarēm.
Kursa sākumā jaunieši uztraucas, ka viņiem visu laiku kāds liek runāt, runāt, runāt, bet beigās viņi jau ir daudz vairāk atvērti, drošāki, Rihards stāsta.
Apmācības noslēdzas ar izlaidumu Nacionālās bibliotēkas telpās, sertifikātu pasniegšanu, ballīti, kā arī visu kursa lektoru un kouču ceļavārdiem, kas liek jauniešiem aizdomāties, ko viņi darīs tālāk, ilgtermiņā.
Par jauniešu atsaucību biedrība nesūdzas. Uz pirmo kursu martā interesenti aicināti, apstaigājot Rīgas Valsts tehnikuma klases, bet otrajā tūrē pieticis vienkārši izsludināt pieteikšanos. Biedrība Jauniešu kustībai šogad iecerējusi paviesoties visās Rīgas un Pierīgas skolās, bet tālākā nākotnē – taisīt izbraukuma nodarbību ciklus arī Latvijas reģionos. Traucēklis jauniešu interesei nav arī tas, ka par Atspēriena punktu jāmaksā 20 eiro. Rihards komentē, ka tā ir simboliska maksa, lai nostiprinātu pašu jauniešu iesaisti, atdevi un atbildības sajūtu par uzsāktajām mācībām.
Būs arī konference
Bez Atspēriena punkta Riharda komanda jauniešiem organizē arī trīs dienu nometnes ar koučingu un sportiskām aktivitātēm, tāpat tiek rīkoti pārgājieni, kur jaunieši vairo pašpārliecinātību, apgūstot sadzīviskas iemaņas, kā iekurt ugunskuru, kā uzcelt telti utt. "Mums šonedēļ notiek arī plašs Eiropas projekts sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu. Laidzē jaunieši no Latvijas, Igaunijas un Maķedonijas piedalās nodarbībās saistībā ar darba tirgu, diskusijās ar uzņēmējiem u. tml.," Rihards stāsta. Savukārt 19. augustā Rīgā, LU Dabaszinātņu centrā, Jauniešu kustībai kopā ar LU Biznesa inkubatoru rīko vēl apjomīgāku pasākumu – bezmaksas konferenci Jaunieši var!. Tajā notiks praktiska darbošanās un diskusijas trīs sekcijās: pārdošanas sadaļā tiks spriests, ko par jauniešiem var secināt (arī darba devēji) pēc viņu sociālo tīklu profiliem un kontiem, uzņēmējdarbības sadaļā jauni, veiksmīgi uzņēmēji un eksperti atklās, kā sākt savu biznesu, bet koučinga jeb pašizaugsmes sadaļā ar jauniešiem visu dienu darbosies profesionāli kouči (sīkāk – Jauniešu kustībai lapā Facebook).
Jauniešu kustībai jau sadarbojas ar vairākiem uzņēmumiem, kuru pārstāvji iesaistās apmācībās un kam jau ir priekšstats, kādi ir jaunieši, kas pēc Atspēriena punkta nonāk praksē vai darbā kompānijās. Tiesa, patlaban prakses vai darba vietas atrašana ir pašu jauniešu rokās, taču Rihards apņēmies pamazām attīstīt iesākto līdz pusgada vai gada programmai, kurā bez sevis iepazīšanas un apmācībām jaunieši varētu arī izpildīt speciālus uzdevumus nozarēs, kas viņus interesē. Tos pēcāk varētu iesniegt attiecīgās jomas uzņēmējiem, kuri pēc tiem varētu sev atlasīt praktikantus. Rihards uzskata, ka jauniešiem šāda programma palīdzētu saprast, kas viņus saista, un mērķtiecīgāk veidot karjeru, savukārt uzņēmumiem tā ieekonomētu laiku un spēkus, kas parasti jātērē, izskatot daudzos praktikantu vai darba pieteikumus, turklāt būtu arī garantija, ka no biedrībā Jauniešu kustībai pabijuša jaunieša sanāks lietaskoks. "Bet tam visam man vajag pāris ģenerālsponsoru, ko šobrīd meklēju, kas segtu programmas izdevumus un nodrošinātu arī atalgojumu man pašam. Tad es varētu pievērsties tikai biedrībai," Rihards saka un piebilst, ka tā ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Par kāršu dalītāju nekļuva
"Ir labi, ka es pats esmu jaunietis – nav paaudžu barjeras. Viņi arī saka, ka daudz vairāk grib visā iesaistīties, redzot pēc manis, cik daudz var 19 gados sasniegt un darīt," Rihards teic un īsi izstāsta pats savu pieredzi. Mācoties Rīgas Angļu ģimnāzijā, ģimenes finansiālo apstākļu dēļ viņš izlēma iet strādāt. Jau 15 gadu vecumā paralēli skolai cepa picas Lulu Picā. Vēlāk izmēģināja spēkus tīkla mārketinga kompānijā Amway, saprata, ka tas nav priekš viņa, toties daudz ieguva no mentora, kas puisim pagrieza domāšanu jaunā virzienā. Pāris gadus Rihards līdztekus mācībām strādāja SIA Promo Team, vadot degustācijas, prezentācijas u. tml., kā arī Esplanādē darbojās bērnu radošajās darbnīcās. Tad viņam piedāvāja projekta vadītāja asistenta vietu projektā Izaugsmes forums, un Rihards pāris mēnešu braukāja pa Latvijas skolām, stāstot jauniešiem par šo biznesa ideju konkursu. "Kavēju skolu, par ko atvainojos savam Rīgas Valsts tehnikumam! Bet tas man bija ļoti labs atspēriens – iemācījos runāt auditorijas priekšā, ieguvu daudz kontaktu," Rihards stāsta. Pēc šī projekta viņš atkal pastrādāja pārdošanā, meklējot klientus uzņēmumam Rīgas darbnīca, lai drīz vien saprastu, ka tas tiešām nav viņa lauciņš. Pērnā gada septembrī viņš vienlaikus pieteicās interneta kazino krupjē darbam uzņēmumā Evolution Gaming un sāka domāt par Jauniešu kustībai. "Bija dilemma – attīstīt savu biedrību, kur zināju, ka nenopelnīšu, bet gan pats ieguldīšu laiku un naudu, vai arī iet strādāt par kāršu dalītāju, kur pelnīšu, bet bez īpašas patikas, turklāt karjeras izaugsmē sperot soli atpakaļ. Izlēmu par labu biedrībai, iestājos JA Līderu programmā."
Patlaban Rihards kļuvis par algotu darbinieku LU Biznesa inkubatorā, ar ko iepriekš jau sadarbojies. Paralēli puisis mācās komercdarbību Rīgas Valsts tehnikuma 4. kursā. Lai gan praktiskās pieredzes, viņaprāt, izglītības sistēmā ir stipri par maz, viņš tomēr tēmē arī uz studijām. "Man patīk finanšu menedžments, domāju par LU vai Banku augstskolu," Rihards saka.