Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Pandēmija uzņēmumus noved komā

Covid-19 pandēmijas radītie draudi ekonomikai noveduši līdz agonijai daudzas nozares, iekrāsojot miljoniem darbinieku nākotnes perspektīvas bēdīgos toņos. Pērn trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, uzņēmumu bankrotu pieteikumi Eiropas Savienībā (ES) palielinājušies par 25,7%, bet eirozonā – par 36,1%, liecina ES Statistikas biroja Eurostat dati. Situācija varētu uzlaboties līdz ar masveida vakcinēšanos, tomēr daudzas kompānijas no pandēmijas snauda atmodināt vairs nebūs iespējams.


Mirst restorāni un tukšojas biroji

Pieradums pie hibrīddarba (daļēji mājās, daļēji birojā) daudzās profesijās ienes būtiskas izmaiņas. Tiek iekārtoti mājas biroji vai vismaz darba vieta mājoklī un nopirktas ierīces profesionālai saziņai tiešsaistē, savukārt biroju telpas tukšojas.

Cilvēkiem strādājot attālināti, Japānas galvaspilsētas Tokijas elegantajā Ginza rajonā būtiski samazinājies autotransporta daudzums. Japānas premjera Jošihides Sugas izziņotais ārkārtas situācijas pagarinājums vēl par mēnesi (līdz 7. martam) netieši devis triecienu 1000 lielām kompānijām, un bezdarbnieku rindās var nonākt 85 000 cilvēku. Februāra sākumā pētījumu kompānija Tokyo Shoko ziņoja, ka smags trieciens jau bijis restorānu industrijai – 182 ēdinātāji bankrotējuši. 

Lai arī Singapūras finanšu rajonā Raffles Place joprojām redzami uzvalkos tērpti biznesmeņi, attālinātais darbs arvien vairāk tukšo birojus un to īpašnieku kontus. Piemēram, ieņēmumu kritums ir kompānijai Mapletree Commercial Trust, kam pieder Singapūras lielākais tirdzniecības centrs VivoCity, kā arī biroju ēka. Nekustamā īpašuma kompānija Knight Frank vēstījusi, ka Singapūras apkaimēs Raffles Place un Marina Bay biroju īres maksa pērn kritusies par aptuveni 10%, bet šogad sagaidāms samazinājums par 5%.

Krīzes laikos patērētāju uzvedību var mērīt ar tā saukto lūpu krāsas indeksu. Šo jēdzienu ieviesis kompānijas Estée Lauder kādreizējais vadītājs Leonards Lodērs, paužot, ka ekonomikas satricinājumu brīžos patērētāji atsakās no lieliem pirkumiem par labu kosmētikai.

Tomēr arī šajā ziņā Covid-19 ir atstājis neglābjamu iespaidu – velkot masku, lūpu krāsa kļūst lieka.

Pieprasījuma pēc lūpu krāsām, lūpu zīmuļiem un matu kopšanas līdzekļiem kritums kosmētikas jomu pakāpeniski pārvērš par ''dusošo skaistuli'', ko varētu atmodināt, ja cilvēkiem būtu iespēja noņemt maskas un atgriezties birojos, teātros un kafejnīcās. Piemēram, Lielbritānijā dizaineru zīmolu kosmētikai kritums pērn bija par 40% jeb aptuveni 500 miljoniem britu mārciņu (567,7 miljoni eiro), secinājusi tirgus pētniecības kompānija NPD. Pieprasījuma kritums 10% apmērā ir arī pēc dezodorantiem, zobu sukām, arī tādiem produktiem kā, piemēram, košļājamā gumija un līdzņemšanai piemērota ūdens pudelīte, secinājusi pētījumu kompānija Nielsen Scantrack


Mazumtirgotāji zem āmura

Žaketes paliek uz pakaramā skapī, bet vietā nāk ērti puloveri un mājas tērpi. Pastāvot ierobežojumiem, jostas jāsavelk daudziem mazumtirgotājiem, un lielai daļai no tiem nav lemts atdzīvoties, potenciāli radot milzīgus bezdarbnieku pūļus. Pandēmija ir liels trieciens arī ikdienas preču lielveikaliem, kam teju visā pasaulē nācies veikt būtiskas investīcijas drošībā, pielāgojoties nemitīgām ierobežojumu izmaiņām un piedzīvojot pēkšņus baumu viļņus par tualetes papīra, konservu, griķu un citu preču deficītu.

2020. gads bijis liktenīgs britu universālveikalam Debenhams – tam lemts tikt aizvērtam. Jāatgādina, ka Debenhams pirmsākumi meklējami 1778. gadā, un tas deva darbu vairāk nekā 12 000 cilvēku.

Pandēmijas laikā brīvprātīgi bankrota procedūru sāka Austrālijas apģērbu mazumtirgotājs PAS Group Ltd. Šo pašu soli spēra viens no senākajiem Dienvidāfrikas mazumtirgotājiem – Edcon, kam pieder universālveikali Edgars, kā arī budžeta apģērbu mazumtirgotājs Jet. Pandēmijas gads atnesa nebijušas grūtības arī 202 gadus dzīvojušajam ASV zīmolam Brooks Brothers. Uzņēmums septembrī pieteica maksātnespēju, tomēr meklējot iespējas turpināt darbu.  


Aviācija – gluži kā putns bez spārniem

Starptautiskās lidostu padomes Eiropas birojs pērn gada nogalē brīdināja, ka ceļojumu ierobežojumu rezultātā tuvākajos mēnešos 193 Eiropas lidostām var draudēt bankrots. Lai arī šis kapu zvanam līdzīgais paziņojums galvenokārt attiecoties uz reģionālajām lidostām, arī lielajām, uz starptautiskajiem avioreisiem orientētajām lidostām klājas grūti.  

ASV lidmašīnu ražotājs Boeing plāno atlaist no darba 7000 cilvēku, un līdz šā gada beigām personāla skaits varētu tikt samazināts no 160 tūkstošiem uz 130 tūkstošiem. (Boeing pasūtījumus gan ietekmē ne vien pandēmija, bet arī lidmašīnu modeļa 737 Max Jet drošības jautājumi.)

Ķīnas aviācijas un tūrisma milža HNA Group kreditori Ķīnas Augstākajā tautas tiesā pieprasījuši tās bankrotu, un likumsakarīgi kompānijā notiks reorganizācija. Kompānijas īpašumā ir arī aviolīnija Hainan Airlines, kas savulaik izrādīja interesi par aviokompānijas airBaltic iegādi. HNA arī pieder 25% no kompānijas Hilton Worldwide

ASV reitingu aģentūra Fitch norādījusi, ka šis gads aviokompānijām būs smags, lai gan gada otrajā pusē vakcinēšanās ietekmē varētu pakāpeniski sākt atdzīvoties atpūtas braucieni.

Covid-19 krīzei ir būtiska ietekme uz Eiropas autoindustriju. Pērn pirmajā pusgadā vien šī nozare zaudēja aptuveni 100 miljardus eiro. Eiropas Autoražotāju asociācija norādījusi, ka jauno auto pārdošanas apjomi pērn ES kritušies teju par ceturtdaļu (23,7%) jeb par trim miljoniem vienību. Tas ir lielākais pieprasījuma kritums kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad sāka apkopot šādu statistiku. Asociācijas vadītājs Eriks Marija Huitema norādījis, ka ES teritorijā auto industrija dod darbu vairāk nekā desmitajai daļai (11,5%) no ražošanā nodarbinātajiem, un tie ir 3,7 miljoni darbinieku.


Dusmas un nemieri

Pandēmijas groži ekonomikai un daudzviet vērojamā veikalu, kafejnīcu un citu uzņēmumu slēgšana rada nemierus. Piemēram, Nīderlandi, kur apavu un apģērbu veikalu pieprasījums krities par 27%, janvārī plosīja protesti. Aptuveni tajā pašā laikā protesti pārņēma arī Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu – viesmīlības industrijā strādājošie pieprasīja pārskatīt ierobežojumus.

Francijas ēdienu galvaspilsētā Lionā pērnā gada nogalē veikalnieki, restorānu darbinieki, frizieri un citu slēgto iestāžu pārstāvji piedalījās protestā – simboliskā bēru maršā.

Nesot zārku, viņi mēģināja parādīt situāciju, kādā nonākuši ierobežojumu dēļ. Šā gada janvāra beigās Dienvidfrancijas kūrortpilsētas Nicas bistro Poppies īpašnieks Kristofs Vilsons sarīkoja ''pretestības mielastu''  skandējot itāļu revolucionāru dziesmu Bella Ciao. Lai gan drīz vien Vilsons it kā birokrātisku iemeslu dēļ nonāca policijas iecirknī, protestam vismaz domās pievienojas daudzi Francijas ēdinātāji. 

Franču restorāna īpašnieks no Dūbsas Stefans Turijons savā Facebook lapā gada sākumā paziņoja, ka nevar vairs klusēt, jo ''esam karā'', tāpēc atvēršot restorānu – ''pat ar varu''. Viņa rīcība sāka visā Francijā populāro kampaņu Mans restorāns tiks atvērts 1. februārī. Sociālā tīkla grupā notiek aktīvas sarunas, kā paust solidaritāti ar Francijas gastronomijas kultūru. Idejas ir visai radošas, piemēram, paņemt savu saliekamo galdiņu un apsēsties pie restorāna, kurā iegādāts līdzņemšanai domātais ēdiens. Grupa dažās dienās sasniegusi vairāk nekā 28 tūkstošus biedru. Daudzi pauž neziņu par savu nākotni, jo, iespējams, jau rīt viņu iekrājumi izsīks, bet strādāt un pelnīt naudu nebūs iespējams.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses