Diena jau vēstīja, ka šoruden no 11. līdz 13. septembrim Krievijas Tālo Austrumu lielpilsētā Vladivostokā notika IV Austrumu ekonomikas forums (AEF). Šim ikgadējam pasākumam bija atvēlēta būtiska loma Krievijas īstenotajā "pagriezienā uz Āziju". Rezultātā AEF ir sava veida indikators Krievijas panākumiem šajā virzienā un piesaista lielu uzmanību gan Krievijas, gan reģiona nozīmīgākajās ekonomikās – Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā.
Līgumi par 3,1 triljonu
AEF nozīme gadu no gada palielinās, un šogad to apmeklēja vairāk par sešiem tūkstošiem oficiālo viesu, to vidū vairāk nekā 700 uzņēmumu vadītāji no Krievijas un citām valstīm.
Atbilstīgi oficiālajai informācijai foruma laikā tika parakstītas 220 vienošanās par kopējo summu, kas nedaudz lielāka par 3,1 triljonu Krievijas rubļu (ap 40 miljardiem eiro). Te gan jāpiebilst, ka daudzas vienošanās bija panāktas jau iepriekš, bet to parakstīšana tikai pieskaņota AEF. Tāpat daļu vienošanos savā starpā noslēdza pašas Krievijas uzņēmumi, tostarp valsts vadošais aviopārvadātājs Aeroflot parakstīja līgumu par 100 pasažieru lidmašīnu Sukhoi SuperJet-100 piegādi. Šīs lidmašīnas tiek ražotas Krievijas Tālajos Austrumos, Komsomoļskā pie Amūras.
Vienlaikus vairākums dokumentu tika parakstīts ar ārvalstu, galvenokārt Ķīnas, investoriem. Nozīmīgākās AEF noslēgtās vienošanās paredz sašķidrinātās gāzes (LNG) pārkraušanas termināļa būvniecību Kamčatkā, tas ļaus trīskāršot Krievijas LNG eksporta uz Āziju apjomus, Baimas tā dēvētās rūdas zonas Čukotkā apgūšanas sākšanu, automašīnu gāzes uzpildes staciju tīkla izveidi Krievijā un vēl citus projektus. Tāpat starp Alibaba, Megafon un Mail.ru tika parakstīta vienošanās par Krievijā lielākās interneta tirdzniecības platformas izveidi, kā arī noslēgta vēl virkne citu līgumu.
Enerģētikas projekti
AEF ietvaros vērā ņemamu interesi izraisīja gan oficiālā, gan neoficiālā Krievijas un reģiona valstu perspektīvo sadarbības projektu apspriešana, galvenokārt enerģētikā. Šī iemesla dēļ par spilgtu AEF epizodi ekonomiskajā jomā kļuva Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina publiski izteiktā norāde savas valsts atbildīgajām amatpersonām līdz šā gada beigām panākt vienošanos par gāzesvada Sibīrijas spēks – 2 (zināms arī kā Altajs) būvniecības sākšanu. Gāzesvads Sibīrijas spēks, pa kuru Ķīnai tiks piegādāti 38 miljardi kubikmetru gāzes gadā, sāks darbu nākamā gada beigās, bet sarunas par Sibīrijas spēka – 2 būvniecību jau vairākus gadus ir iestrēgušas, abām lielvalstīm nespējot vienoties par būvniecības finansēšanu un piegādājamās gāzes cenu. Tomēr tagad uzreiz vairāku iemeslu dēļ ir ievērojami palielinājusies Ķīnas interese par Krievijas gāzes piegādēm, un tiek uzskatīts, ka šī gāzesvada būvniecība, pa kuru iecerēts piegādāt 30 miljardus kubikmetru gāzes gadā, varētu sākties jau tuvāko pāris gadu laikā. Kopumā tiek lēsts, ka pēc Sibīrijas spēka – 2 stāšanās ierindā, kā arī šobrīd sākto LNG projektu īstenošanas Krievijas gāzes piegādes Ķīnai sasniegs vismaz 80 miljardus kubikmetru gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!