Pašlaik Ērenpreisa darbnīcā strādā desmit darbinieku, kuri restaurē un veido riteņus no pašu dizainētām un Latvijā un Taivānā pēc pasūtījuma ražotām detaļām. Kopš 20. gadsimta 30. gadiem Ērenpreisa velosipēdu koncepcija palikusi nemainīga - eleganti dizainēts pilsētas ritenis, kas ir manevrētspējīgs un ļauj viegli pārskatīt ceļu. «Vienkāršība un izturība ir galvenās vērtības, kas raksturo gan riteņus, gan to autorus,» norāda Toms. Viņš stāsta, ka darbā ar riteņiem vajag daudz pacietības un viņa gadījumā arī spītības. Viņš nepadodas, kamēr nav izdarījis iecerēto līdz galam.
Labi pazīstamais Ērenpreisa vārds reizē ir gan palīdzējis, gan uzlicis lielu atbildību. «Spiediens ir jebkurā mirklī, bet - vai nu tu cīnies, vai dari. Tas nav kautiņš, tā ir lieta, kas jādara ar prieku,» skaidro riteņu meistars. Vaicāts, vai viņu neuztrauc, ka jaunos riteņus salīdzinās ar vecajiem ērenpreisiem, Toms atzīst, ka tieši tāpēc ir ļoti strādāts un naktīs nav gulēts.
Ar kaimiņu Toļiku
Toms jau no bērna kājas dauzījies pa garāžām, un darbošanās ar riteņiem vienmēr ir bijusi viņam blakus. «Tēvs ar savu brāli bija savākuši šķūnītī dažādus riteņus. Man bija draugs kaimiņos, tāds onkulis Toļiks, kas bija metinātājs, skārdnieks. Tad tapa pirmie ērmu riteņu paraugi - priekšā liels ritenis, aizmugurē maziņš. Bija šķūnis ar velodetaļām, un kaut ko tur kopā krāmējām. Tie bija tālu no estētikas vai dizaina,» smaida T. Ērenpreiss.
Pirms vairāk nekā sešiem gadiem Toms kopā ar diviem draugiem nopietnāk ķērās klāt divriteņiem, to restaurācijai. Sākotnēji tas bija hobijs ar lielu entuziasma devu, tika strādāts arī aukstumā, caurām naktīm. Tagad viņš saka - tādas lietas varēja darīt tikai jaunības maksimālismā. Lai gan visi trīs puiši joprojām palikuši draugi, pašreizējo komandu veido jau citi cilvēki. Un Toms uzsver, ka liela nozīme ir cilvēkiem, uz kuriem var paļauties.
Pieredze un meistarība veidojās, restaurējot vecos velosipēdus. Kopš 2006. gada velodarbnīcā Toms ar savu komandu restaurējuši vairāk nekā 100 divriteņu, savukārt 2010. gadā tika dibināts jauns uzņēmums SIA Ērenpreiss Original. «Kvalitātes, ko esmu apguvis restaurējot, iedzīvinātas šajā ritenī,» stāsta Toms, norādot uz zili krāsotu vienkāršu un elegantu jauno Ērenpreiss Original divriteni ar nosaukumu Gustav - par godu slavenajam radiniekam. Atsākt Ērenpreisa divriteņu ražošanu Toms nolēmis, jo gribējies sasniegt vairāk: «Restaurējot riteņus, to nekļūst vairāk, bet, veidojot jaunus, tos var radīt. Vecās vērtības ieliekam jaunā produktā.»
Nācies apgūt prasmes un pieredzi, kā riteņus ražo pasaulē. «Savas radošās un tehniskās ambīcijas ir arī jāiegrožo, lai kāds to [velosipēdu] varētu arī atļauties. Tomēr neesam paspējuši samaitāt to ar pārmērīgu optimizāciju un daudzām plastikāta detaļām,» atzīst Toms. Jau pašlaik darbnīcai ir divi partneri - Kopenhāgenā un Londonā -, kas interesējušies par šiem divriteņiem.
Džips nav stilīgs
Toma vecvectēva onkulis Gustavs Ērenpreiss 20. gadsimta sākumā no Mazsalacas atbrauca uz Rīgu un pēc amatnieku skolas beigšanas sāka strādāt Edgara Bērziņa velosipēdu darbnīcā. Viņš bija apķērīgs un, tuvojoties 1. pasaules karam, jau kļuva par darbnīcas vadītāju. Kad sākās karš, rūpnīcu evakuēja uz Harkovu, kur arī palika visa aparatūra un darbagaldi. Pēc atgriešanās Rīgā viss bija jāsāk no jauna, un 1927. gadā Ērenpreiss dibināja savu rūpnīcu.
Norādu Tomam uz paralēlēm, kas saskatāma viņa un G. Ērenpreisa darba pirmsākumos. Viņš tam piekrīt un tajā pašā laikā uzsver, ka savu ceļu šajā jomā sāka ar veco vērtību apzināšanu. «Tajā laikā divritenis bija galvenais pārvietošanās līdzeklis un nebija jāpierāda tā nozīmība. Kad mēs sākām, tad to nenovērtēja kā transportlīdzekli. Tagad tas mainās - ar džipu vairs nav stilīgi braukt, stilīgāk ir ar riteni,» uzskata Toms.