Ar mazu plusu
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka pērn Latvijas eksports pieaudzis par 0,4 procentiem, sasniedzot 12,8 miljardus eiro un vienlaikus arī jaunu vēsturisko rekordu. Tajā pašā laikā imports procentuālā izteiksmē sarucis šādā pašā apmērā, un valstī ievesto preču vērtība lēsta 15,73 miljardu eiro apmērā. Tādējādi imports pārsniedzis eksportu par 23 procentiem.
Runājot par eksporta apjoma pārmaiņām, pagājušā gada noslēgšana ar plusa zīmi lielā mērā ir skaidrojama ar labajiem decembra datiem. Saskaņā ar CSP aplēsēm pērnā gada Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,2% vairāk nekā pirms gada, tostarp preču eksporta vērtība pieauga par 3,9 procentiem, bet importa vērtība par 11,6 procentiem. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,01 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada decembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksports kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinājās no 44 līdz 42,3 procentiem.
Labi svinēts
Lai arī decembra dati šķiet visai pievilcīgi, tomēr priecāties un domāt par kādām pozitīvām tendencēm ārējā tirdzniecībā būtu visai pāragri. Mēdz teikt, ka viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat arī pēc viena mēneša datiem nevar spriest par vispārējo tendenci. Ja runājam par kopējo virzību, iepriekšējos mēnešos ārējās tirdzniecības jomā Latvijai tā bija tendēta samazinājuma virzienā. Tāpat jāņem vērā, ka decembris atšķirībā no citiem mēnešiem piesaka sevi ar lielākiem tēriņiem Ziemassvētku un Jaungada svinībām, kas nozīmē, ka ārējās tirdzniecības apjomi aug.
Tas attiecas ne tikai uz salīdzinājumu ar iepriekšējiem mēnešiem, bet arī uz konkrētā gada decembra datu salīdzinājumu ar gada pēdējo mēnesi citos gados ar nosacījumu, ka iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā ir atbilstošs naudas daudzums. Pagājušā gada decembrī šis nosacījums izpildījās, jo šobrīd pasaules ekonomikā nav krīzes, bet samazinās vienīgi pieauguma tempi, līdz ar to kopējai naudas masai ir pieaugoša tendence, neraugoties uz to, ka atsevišķi tautsaimniecības sektori piedzīvo apjomu kritumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 17. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nodokļu politika
Jānis
zemnieks