Vienlaikus ir jāpiebilst, ka neviena no top 3 nozarēm ar vislielāko īpatsvaru iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā nav starp straujāk augošajām. Nesenākie statistikas dati attiecībā uz kopējo valsts ekonomikas attīstību ir par šā gada trešo ceturksni. Minētajā laika periodā vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecības nozarei devusi tirdzniecība, kuras nozīme IKP struktūrā sasniedz 14,4%, bet tās pievienotā vērtība šā gada trešajā ceturksnī bija par 5,3% lielāka nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Otrs lielākais devums ekonomikā (12,4%) ir nekustamo īpašumu nozarei ar 3,1% vērtu izaugsmi, savukārt trešajā vietā ierindojas apstrādes rūpniecība ar 10,9% īpatsvaru IKP struktūrā, kuras apjoms gada laikā ir palielinājies par 4,1 procentu.
Glābj nokrišņi
Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laika periodu pērn, visstraujākais kāpums tika fiksēts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā šīs nozares apjoms, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad atskaitot inflācijas ietekmi), ir pieaudzis par 13,4 procentiem.
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš straujo kāpumu skaidro ar t. s. bāzes efektu. Te ir vērts atgādināt par pagājušajā gadā piedzīvoto sausumu un tam sekojošo neražu un lopbarības trūkumu. Šogad meteoroloģiskā situācija bijusi labvēlīgāka un lauksaimniecība ne tikai kāpinājusi apjomus, bet arī devumu kopējā valsts IKP. Āboliņš piebilst, ka labā raža pēdējos mēnešos ir sekmējusi būtisku eksporta kāpumu. Tas nav mazsvarīgi laikā, kad valsts kopējā eksporta izaugsme ir ap nulli.
"Nozare turpina attīstīties, lauksaimnieku bizness kļūst produktīvāks, pieaug apstrādātās zemes platības," savukārt norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 16. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jurka
ļuļa