Lai gan pats Kalvītis iepriekš to saucis par sīku biznesu, niekošanos, Lursoft datu bāze rāda, ka pēdējos divos gados Braslas HES un Cirīšu HES saviem īpašniekiem uz visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju rēķina nesusi vairāk nekā 760 tūkstošu latu peļņu.
Kā rāda Lursoft dati, īpaši iespaidīgi pērn ir bijuši SIA Braslas HES rādītāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozījuma: uzņēmuma gada apgrozījums bijis 203 tūkstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tūkstoši latu. Savukārt SIA Cirīšu HES pagājušā gada apgrozījums bijis 354 tūkstoši latu, bet peļņa – 142 tūkstoši latu.
Kalvīšu ģimene ir abu šo HES tieša vai netieša īpašniece: Lursoft dati rāda, ka 60% SIA Cirīšu HES pieder SIA SKF un partneri, bet tā uz pusēm pieder SIA Braslas HES un 1971. gadā dzimušajai Kristīnei Kalvītei. Savukārt Braslas HES Kalvītei pieder vēl 30% kapitāldaļu, bet pārējie 70% - Edgaram Kārklim, Anitai Strakšai un Normundam Aizkalnam.
Kalvīte ir Aigara Kalvīša dzīvesbiedre, un, tā kā viņi nav noslēguši laulāto mantisko attiecību līgumu, ģimenes kopējais tiešais un netiešais īpašums tātad ir 30% Braslas HES un 39% Cirīšu HES, kas pēdējos divos gados ir devis vairāk nekā ceturtdaļmiljonu lielu peļņas daļu – 266,6 tūkstošus latu.
Pietiek raksta, ka par šo iespaidīgo peļņu Kalvītis var pateikties gan kādreizējam Tautas partijas dibinātājam un trīskārtējam premjeram Andrim Šķēlem, gan arī pats savam Ministru kabinetam. Sākotnēji līdz ar 1998. gadā pieņemto Enerģētikas likumu un saistītajiem Ministru kabineta noteikumiem elektroenerģijas iepirkumam no mazajiem HES uz visu elektrības lietotāju rēķina tika noteikts dubultais tarifs.
Savukārt 2007. gadā noteikumi tika mainīti, taču tad iepērkamās zaļās elektrības cena tika piesaistīta gāzes cenai, kas joprojām bija ļoti izdevīgi mazo HES biznesu aizsākušajiem polituzņēmējiem - 2008. gadā valsts iepirka elektroenerģiju no mazajām HES par 13-15 santīmiem par kilovatstundu.
2009. gadā Ivara Godmaņa valdība savās pēdējās darba dienās paspēja pieņemt formulu, kas mazo HES ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenu paaugstināja vēl par aptuveni trešdaļu. 2009. gada maijā tā gan tika samazināta, taču joprojām ir būtiski augstāka nekā Latvenergo saražotās elektroenerģijas cena.